Kontaktinformācija
Adrese: Valguma iela 4a, Rīga, LV-1048
Reģ.Nr. 90002183562
Telefons: 67331492
E-pasts jautājumiem un priekšlikumiem:
pasts@kurzemesregions.lv

Notikumu kalendārs

< Oktobris >
P
O
T
C
P
S
Sv
LLI-010 “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)” IESKATS PIEKTAJĀ KURZEMES VIDES GIDU
1
234567
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS AICINA INTERESENTUS UZ APMĀCĪBU SEMINĀRIEM PAR KURZEMES
8
APMĀCĪBU SEMINĀRU CIKLS “KURŠI. TŪRISMA PRODUKTA VEIDOŠANA” 1.SEMINĀRS “KURŠU
„VIDES PIELĀGOŠANA SASKAŅĀ AR UNIVERSĀLO DIZAINU CILVĒKIEM AR REDZES TRAUCĒJUMIEM”
9
APSTIPRINĀTS KURZEMES REĢIONA DEINSTITUCIONALIZĀCIJAS PLĀNS 2018. gada 5. oktobrī
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS SALDŪ ĪSTENO PĒDĒJO NO 5 PLĀNOTAJIEM SEMINĀRIEM-DARBA
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS AICINA UZ APMĀCĪBĀM VELTĪTĀM EKSPORTAMŠī gada 25. oktobrī
10
11
LATVIJĀ PIRMĀS GLIEMEŅU FERMAS NOVĒRTĒJUMS – ROKASGRĀMATA AUDZĒTĀJIEM Kā jau
12
1314
KURZEMES PAŠVALDĪBU PĀRSTĀVJI IEPAZĪST VĀCIJAS UN POLIJAS PIEREDZI DEGRADĒTU TERITORIJU
15
REĢIONU FORUMS - "BRĪVĪBA, AINAVA – MĒS” Vides aizsardzības un reģionālās
LLI-010 “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)” PIEEJAMAS VADLĪNIJAS TŪRISMA
16
1718
INDUSTRIĀLĀ MANTOJUMA NEDĒĻAS NOGALEI KURZEMĒ REKORDLIELS APMEKLĒJUMS Industriālā
“KURZEME VISIEM” PROJEKTA PARTNERI APSPRIEŽ AKTUALITĀTES UN DI PLĀNA ĪSTENOŠANU 18.
19
2021
22232425262728
293031
Industriālais mantojums

 
INDUSTRIĀLĀ MANTOJUMA NEDĒĻAS NOGALEI KURZEMĒ REKORDLIELS APMEKLĒJUMS
 
Industriālā mantojuma nedēļas nogalē no 12. līdz 14. oktobrim Kurzemē 11 apskates objektus  - bākas, dzirnavas, dzelzceļa objektus, senās ražotnes un ūdenstorņus apmeklējuši vairāk kā 6400 apmeklētāju. Vislielāko apmeklētāju interesi raisījušas četras Kurzemes ievērojamākās bākas – Ovīšu, Užavas, Akmeņraga un Šlīteres bāka, kā arī Liepājas Karostas ūdenstornis, Aizputes ūdenstornis un Pāces vilnas fabrika.
 
   
 Ovīšu bākas apmeklētāji un Latvijas Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētāja Andra Biedriņa uzstāšanās ar prezentāciju "Industriālais mantojums kā kultūras mantojuma sastāvdaļa", KPR foto. 
 
“Esam gandarīti par iedzīvotāju lielo interesi, jo tas apliecina, ka industriālā mantojuma celtnes no pamestiem, nevajadzīgiem objektiem var kļūt par patiešām aizraujošiem tūrisma objektiem. Pateicamies arī objektu saimniekiem par viesmīlību un aizraujošajiem stāstījumiem! Ņemot vērā lielo apmeklētāju skaitu, apsveram iespēju šādus pasākumus rīkot arī turpmāk, tādējādi industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres varētu kļūt par jaunu tradīciju Latvijas tūrismā,” stāsta Jana Kalve, Kurzemes plānošanas reģiona projekta „Industriālais mantojums” vadītāja.
 
Industriālā mantojuma tūri Kurzemē piektdien, 12.oktobrī ievadīja Piejūras brīvdabas muzejs un Mazbānītis ar pasākumu - "No olas līdz stacijai". Ar šādu aizraujošu nosaukumu apmeklētājus priecēja gan Mazirbes preču šķūņa atklāšana, gan mašīnistu omlete, gan bezmaksas brauciens ar Mazbānīti pasākuma vairāk kā 40 dalībniekiem.
 
Tūrē lielāko apmeklētāju skaitu uzņēma četras Kurzemes ievērojamākās bākas Ovīšu, Užavas, Akmeņraga bāka, kas atrodas Ventspils Brīvostas pārraudzībā, un Šlīteres bāka, kas atrodas Dabas Aizsardzības pārvaldes paspārnē. Kopā šajās bākās 3 dienu laikā – piektdien, sestdien un svētdien viesojās vairāk nekā 5000 cilvēku. Sestdien, 13.oktobrī Ovīšu bākā notika Latvijas Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētāja Andra Biedriņa prezentācija par industriālo mantojumu kā kultūras mantojuma sastāvdaļu un A.Neilanda stāstījums par higrogrāfisko būvju (bāku) vēsturi.
 
   
                                   Akmeņraga bāka, I.Aulmanes foto                  Užavas bāka, A.Pumpura foto

Valdgales dzirnavās visas trīs dienas apmeklētājus sagaidīja pats īpašnieks Džuzepe Rikardi. Apmeklējot dzirnavas, bija iespējams izstaigāt arī jumta balkonu, no kura paveras plaša ainava uz apkārtni.  Dzirnavās ir seši stāvi, ko savieno kāpnes. Saimnieks šeit iebūvējis pacēlāju, kas palīdz dažādas mantas, piemēram, traukus, nolaist uz leju vai augšu. Bija iespējams klātienē apskatīt romantiskā lauku stilā iekārtoto virtuvi, četras guļamistabas, viesistabu, kabinetu un vannasistabu.
 
SIA Liepājas ūdens pārraudzībā esošais Karostas ūdenstornis Liepājā vēra savas durvis apmeklētājiem sestdien un svētdien, kad kopā to apmeklēja ap 500 cilvēku. Apmeklētājiem bija iespēja aplūkot ūdenstorni līdz pat 3.stāvam, tāpat tornī bija iespējams apskatīt fotogrāfa Ivara Salmaņa fotoizstādi “Industriālais mantojums Kurzemē” un bija izvietoti informatīvie stendi, kuros atspoguļota Karostas ūdenstorņa un Karostas ūdensapgādes vēsture. Interesanti, ka ūdenstornim bijusi liela loma Latvijas brīvības cīņās 1919.gadā. No torņa vadīta Liepājas aizstāvēšana. Stendos bija  izmantotas vēsturiskas fotogrāfijas no vēstures pētnieka Jura Raķa privātā arhīva, kā arī no SIA "Liepājas ūdens" arhīva.
 
   
Karostas ūdenstornis Liepājā un kuplais tā apmeklētāju skaits, KPR foto
 
Bijušajā dzelzceļa stacijā "Airīte",kas atrodas Kurzemē starp Saldu un Skrundu uz Rīgas - Liepājas dzelzceļa līnijas, sestdien tika atzīmēts vasaras sezonas noslēgums un jaunizveidotajā ekspozīcijā apmeklētāji varēja iejusties trīsdesmito gadu noskaņā. Ekspozīcija izvietota stacijas uzgaidāmajā un kases telpā, tās eksponāti ir interaktīvi – aptaustāmi un darbināmi. Pēcpusdienā tika demonstrētas spēlfilmas un seni kinokadri no Latvijas arhīva krājumiem. Staciju šajā nedēļas nogalē apmeklēja vairāk nekā 50 cilvēku.

Aizputes ūdenstornis šajā nedēļas nogalē uzņēma pārsteidzoši lielu apmeklētāju skaitu – ap 850. Taču ne visi apmeklētāji uzdrošinājās uzkāpt līdz skatu platformai, tādu bija ap 750. Sestdien, 13.oktobrī pirmo reizi Aizputes ūdenstornī notika alpīnisma pasākums - nolaišanās no 18 m augstuma sadarbībā ar Gandrs un putnu vērošana kopā ar ornitologu Ritvaru Rekmani no biedrības “Kurzemes putni”. 
 
   
Aizputes ūdenstornis un Gandrs organizētā alpīnista nolaišanās no 18 metru augstuma

Pāces Vilnas fabrika sestdien un svētdien bija atvērta jebkuram interesentam. Fabrikas īpašnieki laipni izrādīja ražotni viesiem, savukārt iespēju darboties radošajās darbnīcās izmantoja daudz bērnu un jauniešu. Saimniekus patīkami pārsteidza lielais apmeklētāju skaits – fabrikā viesojās kopumā ap 500 cilvēku.
 
Kuldīgas viesiem bija iespēja doties aizraujošā ekskursijā kopā ar Kuldīgas gidi Dainu Girvaiti, kas iepazīstināja ar industriālo mantojumu pilsētā, tai skaitā  Kuldīgas industriālā mantojuma torni (Adatu fabrika). Kopumā ekskursijās pa Kuldīgu devās aptuveni 130 interesentu.
 
Ar visiem projekta objektiem un aktualitātēm var iepazīties:
 
Par projektu:
Projekts “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai” (Revival of Industrial heritage for tourism development) tiek realizēts Interreg Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmā 2014. - 2020. gadam. Projekta mērķis ir atdzīvināt industriālo mantojumu tūrisma attīstībai, veicinot izpratni par industriālā mantojuma vērtībām un nozīmi tūrisma piedāvājuma dažādošanai projekta reģionos, izveidojot sadarbības tīklu starp iesaistītajām pusēm tūrisma un industriālā mantojuma sfērā, kā arī veidot sadarbību ar Eiropas Industriālā mantojuma tīkliem, attīstot industriālā mantojuma objektus par pievilcīgām tūrisma vietām, kas atbilst ceļotāju vajadzībām, kā arī reklamējot industriālā mantojuma tūrisma vietas ārvalstu un vietējiem ceļotājiem.
 
 
Papildus informācija:
Jana Kalve, Kurzemes plānošanas reģiona Projekta „Industriālais mantojums” vadītāja, mob. 29524558, e-pasts: jana.kalve@kurzemesregions.lv, www.kurzemesregions.lv
 
Šis dokuments atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 
5 NEDĒĻAS NOGALES BŪS UNIKĀLA IESPĒJA APSKATĪT INDUSTRIĀLĀ MANTOJUMA OBJEKTUS
 
Piecas nedēļas nogales septembrī un oktobrī apmeklētājiem būs pieejami unikāli industriālā mantojuma objekti Latvijā un Igaunijā. Daži no tiem ikdienā nav pieejami. Ērtības labad visi objekti ir apvienoti piecos maršrutos pa reģioniem - Vidzeme, Kurzeme, Rīgas reģions, kā arī Rietumu un Dienvidigaunija. Maršutā iekļautas bākas, dzirnavas, hidroelektrostacijas, ūdenstorņi un dzelzceļu objekti.
 
“Latvija ir bijusi bagāta ar industriālo mantojumu, bet laika gaitā tas ir gājis zudumā. Taču mūsu reģiona kontekstā mēs noteikti esam bagātāki kā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši, jo Latvija un, īpaši, Rīga bija industriāli attīstītāka vieta saistībā ar ostas un dzelzceļu pieejamību, kā arī fabrikām, ko te būvēja 19. un 20. gadsimta vidū. Rīga bija viena no lielākajām Krievijas impērijas rūpniecības pilsētām,” saka Latvijas Industriālā mantojuma fonda priekšsēdētājs Andris Biedriņš.
 
Taču gan tehnoloģiju, gan dažādu nozaru attīstības dēļ daudzas ēkas, kas agrāk pildīja ļoti svarīgas funkcijas, tagad tās vairs nepilda. Ēkas ir aizstājuši datorizēti risinājumi vai vienkārši šādu funkciju veikšana mūsdienu sabiedrībā vairs nav nepieciešama. Šīs būves otro elpu rod tūrismā un kļūst par tūrisma objektiem. Tās sauc par industriālo mantojumu.
 
Projekts “Industriālais mantojums tūrisma attīstībai”, kas tiek realizēts INTERREG Igaunijas - Latvijas programmas ietvaros, ļauj izcelt industriālā mantojuma objektus un maršrutos vienkopus piedāvāt interesentiem tos apskatīt. Jāpiebilst, ka, pateicoties šī projekta ietvaros pieejamajam finansējumam, divu gadu laikā ir atjaunoti vairāki industriālā mantojuma objekti - Ziklākalna tornis, Alatskivi kalte, Aizputes ūdenstornis, Airītes stacija, Baložu dzelzceļš, Kuldīgas industriālā mantojuma tornis, Jaunpils dzirnavas kā arī Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvokļi.
 
Šie un daudzi citi objekti būs apskatāmi nedēļas nogales tūrēs:
  • Vidzemes reģionā - 14., 15. un 16. septembris
  • Rietumigaunija - 21., 22. un 23. septembris
  • Rīgas reģions - 28., 29. un 30. septembris
  • Dienvidigaunija - 5,.6. un 7. oktobris
  • Kurzemes reģions - 12., 13. un 14. Oktobris
 
Pilns objektu saraksts ir apskatāms šeit. Liela daļa objektu ir parūpējusies arī par īpašu dažādu aktivitāšu programmu.
 
Pirmie ciemos aicinās vidzemnieki: “Notiks gan izklaidējošas, gan izglītojošas aktvitātes, lai pievērstu sabiedrības uzmanību industriālajam mantojumam Vidzemē un iepazīstinātu ar tūrisma piedāvājumu,” sola Māra Sproģe, projekta ”Industriālais mantojums” sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. “Kopumā būs apskatāmi 10 industriālā mantojuma objekti. Kā mazliet neierastāku gribētu izcelt pasākumu programmu Ķoņu dzirnavās, kur piektdien, 14. septembrī, pēc ekskursijas pa dzirnavām, apkārtni un piedalīšanos radošajā meistardarbnīcā ”Tekstildarbi un tēlniecību radīšana" vakarpusē varēs nobaudīt pop-up restorāna gardumus un piedzīvot mākslas performanci “Industriālā opera”. Tas būs metālmākslinieka Andra Dukura redzējums, pausts muzikāli vizuālā priekšnesumā, taču detaļas lai paliek noslēpumā. Jābrauc un jāizbauda pašiem! Ja tas šķiet pārāk tāls galamērķis, tad var doties arī uz Līgatni, kur papīrfabrikas strādnieku dzīvoklī varēs “uzraut” zolīti un pamieloties ar pankūkām. Savukārt sestdien, 15. septembrī, tiem, kas nepaguva paciemoties Gulbenes–Alūksnes Bānīša svētkos 1. septembrī, būs lieliska iespēja izbraukt plezīra tūrē ar vienīgo joprojām regulāri kursējošo šaursliežu dzelzceļa bānīti Latvijā, baudīt vietējos gardumus, apskatīt jauno Gulbenes stacijas ekspozīciju ”Dzelzceļš un Tvaiks”, kā arī izbraukt ar drezīnu Gulbenes stacijas depo.”
 
Pēc tam ciemos gaidīs Rīgas reģions: “Durvis vērs dažādi un savdabīgi industriālā mantojuma apskates objekti. Aizraujošos piedzīvojumos un ceļojumā vēsturē ikvienu aizvedīs Baložu kūdras bānītis, kas ir vienīgais muzejdzelzceļš Latvijā. Klātienē varēs satikt un klausīties šaursliežu dzelzceļa entuziastu un profesionālu dzelzceļnieku stāstījumos,” vilina Jana Briede, projekta koordinatore Rīgas plānošanas reģionā. “Savukārt iepazīt vēsturisko fabriku darba dunu varēs bezmaksas ekskursijās gan vilnas fabrikā Limbažos, gan kādreizējā Valsts elektrotehniskās fabrikas VEF muzejā. Tāpat apmeklētājus uz atraktīvu vēstures iepazīšanu gaidīs Rīgas ūdensapgādes muzejs. Dažāda veida izklaides programmas, degustācijas, vietējo ražotāju tirdziņi un ekskursijas notiks arī daudzās citās industriālā mantojuma apskates vietās - Aldara alus darbnīcas muzejā, Rideļu un Jaunpils dzirnavās, Bīriņu pils kompleksā un ūdenstornī, kā arī citur.”
 
Un industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres noslēgsies Kurzemē no 12. līdz 14. oktobrim. Šeit noteikti jāpiemin atjaunotā Liepājas karostas ūdenstorņa atvēršana. Tas līdz šim bija pieejams apskatei tikai īpašos gadījumos, taču tagad tas arī vērs savas durvis apmeklētājiem.


 
Par projektu:
Projekts “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai” (Revival of Industrial heritage for tourism development) tiek realizēts Interreg Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmā 2014. - 2020. gadam. Projekta mērķis ir atdzīvināt industriālo mantojumu tūrisma attīstībai, veicinot izpratni par industriālā mantojuma vērtībām un nozīmi tūrisma piedāvājuma dažādošanai projekta reģionos, izveidojot sadarbības tīklu starp iesaistītajām pusēm tūrisma un industriālā mantojuma sfērā, kā arī veidot sadarbību ar Eiropas Industriālā mantojuma tīkliem, attīstot industriālā mantojuma objektus par pievilcīgām tūrisma vietām, kas atbilst ceļotāju vajadzībām, kā arī reklamējot industriālā mantojuma tūrisma vietas ārvalstu un vietējiem ceļotājiem.

 

Papildus informācija:
VIDZEME - Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.: 26488091, e-pasts: mara.sproge@vidzeme.lv, www.vidzeme.lv
RĪGA - Edīte Pūķe, Rīgas Plānošanas reģiona projekta mārketinga speciāliste, mob. 22422074, e-pasts: edite.puke@rpr.gov.lv, http://rpr.gov.lv/ 
KURZEME - Jana Kalve, Kurzemes plānošanas reģiona Projekta „Industriālais mantojums” vadītāja, mob. 29524558, e-pasts: jana.kalve@kurzemesregions.lv, www.kurzemesregions.lv
 
 
Šis dokuments atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.


PROJEKTA „INDUSTRIĀLAIS MANTOJUMS” PARTNERU TIKŠANĀS IGAUNIJĀ - ATSKATĪŠANĀS UZ PADARĪTO UN MĒRĶU NOSPRAUŠANA PROJEKTA NOSLĒGUMAM
 
Vasaras noslēgumā -  no 21. līdz 23.augustam Dienvidigaunijā notika EstLat7 projekta “Industriālais mantojums” tematiskais seminārs, uzraudzības grupas sanāksme un partneru tikšanās. Partneri atskatījās uz paveikto projektā no 2018.gada maija līdz augustam, kā arī vienojās par veicamajiem darbiem tā noslēdzošajā posmā.
 
Ceturtajā projekta īstenošanas periodā  turpinājās aktīvs darbs – projekta vadība, tūrisma produktu attīstība, kompetences pilnveide, komunikācijas un mārketinga pasākumi.

   

Projekta ietvaros izveidotas augstas kvalitātes fotogrāfijas par katra reģiona objektiem, noris darbs pie brošūras, maršruta karšu,  video un virtuālās tūres pa objektiem. Septembrī un oktobrī notiks nedēļas nogaļu pasākumi katrā reģionā, notiek līgumu slēgšana ar mārketinga speciālistiem un pasākumu programmu sagatavošana.

   

   

Projekta vadošais partneris Kurzemes plānošanas reģions prezentēja stāstīja par projektā paveikto projekta uzraudzības grupai un projekta partneriem, savukārt, projekta partneri informēja par progresu objektos,  veiksmes stāstiem un arī izaicinājumiem.  Kompetences pilnveides ietvaros partneri apmeklēja Hellenurmes dzirnavas, Lēvakū hidroelektrostaciju, Rappinas papīrfabriku un Tartu industriālo centru, lai gūtu iespaidu par Dienvidigaunijas industriālā mantojuma veiksmes stāstiem, kā arī piedalījās seminārā, kur tika prezentēti pieredzes stāsti par industriālā mantojuma objektu mārketinga pasākumiem (L.Pulges un U.Jukk).

Projekta partneru progress: zaļš – paveiktais līdz šim, sarkans – plānotie darbi. Ar smaidiņu atzīmēts – objekts pabeigts 100% apmērā.

Sanāksmes prezentācijas:

Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu

Informāciju sagatavoja:
Jana Kalve,
Kurzemes plānošanas reģiona
projekta „Industriālais mantojums” vadītāja,
mob. 29524558,
e-pasts: jana.kalve@kurzemesregions.lv,
www.kurzemesregions.lv
Vieta jaunam ierakstam.

 
VASARĀ KURZEMĒ ATJAUNOTI UN APMEKLĒTĀJIEM ATKLĀTI TRĪS INDUSTRIĀLĀ TŪRISMA OBJEKTI 
 
Vasaras laikā Kurzemē atjaunoti un apmeklētājiem atvērti trīs neparasti tūrisma galamērķi. Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Industriālais mantojums” ietvaros Aizputes ūdenstornis pārtapis par skatu torni, Dzelzceļa stacijā “Airītes” atklātas uzgaidāmā telpa, kases telpa un neliela ekspozīcija, savukārt Ovišu bāka Ventspilī piedāvā jaunu interaktīvu ekspozīciju.
 
“Latvijā ir pietiekami daudz industriālā mantojuma celtņu, kas no pamestiem, nevajadzīgiem objektiem var kļūt par patiešām aizraujošiem tūrisma objektiem. Ar Eiropas atbalstu Kurzemē kopumā dosim jaunu dzīvi piecām šādām celtnēm. Aizputes ūdenstornis, dzelzceļa stacija “Airītes” un Ovišu bāka Ventspilī jau piedzīvojuši ievērojamas pārmaiņas un ir atvērti tūristu apskatei, savukārt Pāces vilnas fabrika Dundagā un Kuldīgas adatu fabrika šobrīd tiek sakārtoti,” stāsta Jana Kalve, projekta „Industriālais mantojums” vadītāja.

Kādreiz pilsētas ūdensapgādē tik nozīmīgais, bet savu laiku nokalpojušais Aizputes ūdenstornis ar projekta atbalstu no vidi degradējoša objekta pārtapis par skatu torni ar brīnišķīgu panorāmas skatu uz Aizputes pilsētu un tās apkārtni.  Jaunajā skatu tornī iespējams ari iepazīties ar vēsturiskām liecībām par ūdens torņa darbību. 27 metrus augstais skatu tornis apmeklētājiem durvis vēra šī gada jūnijā un jau ir uzņēmis daudzus pilsētas viesus.
 
 
Dzelzceļa stacijas “Airītes” atjaunošanas darbus veic tā īpašnieki Pēteris Stumburs un viņa dzīves biedre Kristīne Stumbure. Ar projekta “Industriālais mantojums” atbalstu izdevies atjaunot un šī gada jūlijā atvērt apmeklētājiem uzgaidāmo telpu un kases telpu, kā arī izgatavot  lielu karti ar visām Liepājas līnijas stacijām. Stacijas saimnieki plāno rīkot arī dažādus pasākumus, brīvdabas koncertus, teātrus, piedāvājot apmeklētājiem telpas, kur sajūtama senatnes elpa.

Projekta ietvaros pārmaiņas piedzīvojusi arī vecākā bāka Latvijā - Ovišu bāka. Ventspils brīvostas pārvalde ar projekta atbalstu augustā tajā atvēra jaunu ekspozīciju, kas aizraujošā veidā ar interaktīvu eksponātu un jaunāko tehnoloģiju palīdzību iepazīstina ar bāku vēsturi, attīstību un darbības principiem. Apmeklētājiem ir arī iespēja apgūt Morzes ābeci, pamēģināt miglas tauri un iepazīt citus navigācijai nozīmīgus priekšmetus. Bākā tās neparastās akustikas dēļ notiek arī koncerti un izstādes.
  

Industriālais mantojums ir celtnes un ēkas, kas līdz ar tehnoloģiju un nozaru attīstību kļuvušas nevajadzīgas un līdz ar to neizmantotas. Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības projekta ietvaros līdz 2020. gadam Latvijā un Igaunijā sakārtos un atvērs apmeklētājiem 26 industriālā tūrisma objektus, radot tiem jaunu dzīvi, kā arī izstrādās vienotu unikālu tūrisma maršrutu, kas apvienos ne tikai visus projektā iesaistītos objektus, bet arī citas industriālā mantojuma apskates vietas.
 
Ar visiem projekta objektiem un aktualitātēm var iepazīties šeit.

Sekojiet līdzi projekta jaunumiem:

 

Par projektu:
Projekts “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai” (Revival of Industrial heritage for tourism development) tiek realizēts Interreg Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmā 2014. - 2020. gadam. Projekta mērķis ir atdzīvināt industriālo mantojumu tūrisma attīstībai, veicinot izpratni par industriālā mantojuma vērtībām un nozīmi tūrisma piedāvājuma dažādošanai projekta reģionos, izveidojot sadarbības tīklu starp iesaistītajām pusēm tūrisma un industriālā mantojuma sfērā, kā arī veidot sadarbību ar Eiropas Industriālā mantojuma tīkliem, attīstot industriālā mantojuma objektus par pievilcīgām tūrisma vietām, kas atbilst ceļotāju vajadzībām, kā arī reklamējot industriālā mantojuma tūrisma vietas ārvalstu un vietējiem ceļotājiem.



Papildus informācija:
Jana Kalve,
Kurzemes plānošanas reģiona
projekta „Industriālais mantojums” vadītāja,
mob. 29524558,
e-pasts: jana.kalve@kurzemesregions.lv,
www.kurzemesregions.lv
 
Šis dokuments atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
 


GADS GANRĪZ NOSLĒDZIES KOPŠ PROJEKTA "INDUSTRIĀLAIS MANTOJUMS" UZSĀKŠANAS
 
Noslēdzot nu jau trešo projekta atskaites periodu, projekta partneri un uzraudzības grupas pārstāvji tikās sanāksmē Vidzemē. Partneri tajā dalījās ar paveikto, kā arī sprieda par turpmāko projekta virzību.

10. un 11.aprīlī gan Latvijas, gan Igaunijas projekta partneri, gan arī uzraudzības grupas locekļi kopīgi atkal satikās, lai dalītos par paveikto un vēl atlikušajiem darbiem, kā arī kopīgi vienotos projekta turpmākajās mārketinga aktivitātēs. Arī šoreiz neiztika bez pieredzes apmaiņas – gan partneru apmeklējumu – Ķoņu dzirnavas un Gulbenes depo, gan arī citiem industriālā mantojuma objektiem – Rūjienas saldējuma ražotne (bij.pienotava), Gulbene-Alūksne bānītis un stacijas tajā līnijā, kā arī viesu nams “Bille” (HES).
 
KPR foto
 
Par idejām, kā industriālo mantojumu pārdot veiksmīgāk, stāstīja Andris Klepers, pētnieks, Vidzemes augstskola.

Visi klātesošie sanāksmē arī sveica jauno partneri – Serves bāka – ar iesaistīšanos projektā. Bākā ir plānots gan informācijas stenda izvietošana, gan arī binokļu un norāžu izvietošana uz skatu platformas.
 
KPR foto
 
Projekta partneru progress: zaļš – paveiktais līdz šim, sarkans – plānotie darbi.
Projekts “Industriālais mantojums” tāpat ir iekļauts kā daļa no Eiropas kultūras mantojuma gada programmas, līdz ar to pierādījis, ka industriālais mantojums ir nozīmīgs arī kultūrvēsturiskā aspektā.
 

Semināra prezentācijas par projektu varat apskatīt šeit:

Projekta 2. un 3. atskaites perioda progress ( Overview of project progress of 2nd and 3rd Reporting period) – Maija Bebre, Kurzemes plānošanas reģions

Projekta mārketinga aktivitātes (Marketing activities) – Sille Roomets, Rietumigaunijas tūrisma asociācija

Projekta publicitāte un komunikācijas aktivitātes (Communication activities)
– Jana Briede, Rīgas plānošanas reģions

Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja:
Maija Bebre
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģions
maija.bebre@kurzemesregions.lv

 
NOTICIS PIRMAIS TEMATISKAIS SEMINĀRS PAR INDUSTRIĀLO MANTOJUMU

 

Š.g. 1.martā, Aizputē, notika tematiskais seminārs par kultūrvēsturisko mantojumu, ko būtu iespējams izmantot tūrismā. Seminārs “Kultūrvēsturiskā mantojuma potenciāls tūrismā” bija projekta “Industriālais mantojums” un Latvijas-Lietuvas pārrobežu programmas projekta “Baltu ceļš” organizēts pasākums, kas pirmo reizi pieskarās padziļināti tēmām par industriālo mantojuma bagātību Kurzemē un ieskatu Eiropas arhitektūrā.

 

 
Prezentācijas par industriālā mantojuma tēmu:
KTA aktualitātes (I.Smuškova)
KPR tūrisma projekti (A.Petkēvica)
Industriālais mantojums – projekta aktivitātes (M.Bebre)
Kas interesē Baltijas valstu tūristus (K.Kovalevskis)
Ieskats Eiropas industriālās arhitektūras vēsturē (I.Karlštrēma)
Industriālais mantojums un šaursliežu dzelzceļi Kurzemē (A.Biedriņš, T.Altbergs)
Stāstu nozīme tūrismā (I.Smuškova)
Kuršu vēstures un industriālā mantojuma piedāvājuma tirgvedības praktiskie apsvērumi (A.Klepers)
 
Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja:
Projekta vadītāja Maija Bebre
maija.bebre@kurzemesregions.lv


 
SEMINĀRS "KULTŪRVĒSTURISKĀ MANTOJUMA POTENCIĀLS TŪRISMĀ"

 


 

Aicinām apmeklēt semināru „Kultūrvēsturiskā mantojuma potenciāls tūrismā”, š.g. 1. martā plkst. 9:30 Aizputes kultūras namā (Atmodas iela 16, Aizputē).
 

Dalību seminārā pieteikt līdz š.g. 26. februārim google reģistrācijas formā
 

Papildu informācija:  maija.bebre@kurezemesregions.lv
 

Pasākuma darba valoda – latviešu.
 

Dalība bez maksas.
 

Semināra programma ŠEIT>>>  
 

Informāciju sagatavoja:
Maija Bebre
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģions
maija.bebre@kurzemesregions.lv

 

PROJEKTA PARTNERI ATKAL SATIKĀS SANĀKSMĒ IGAUNIJĀ
 
Noslēdzot pirmo projekta atskaites periodu, projekta partneri un uzraudzības grupas pārstāvji tikās sanāksmē Sāremā, lai analizētu paveikto un plānotās aktivitātes nākamajā periodā.

4. un 5.oktobrī Latvijas un Igaunijas projekta partneri sanāksmes ietvaros iepazinās ar projekta partnera “Lumanda kaļķu parks” piedāvājumu un projekta ieviešanas procesa virzību. Tāpat visiem dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Pöide alusdarītavu, kas izvietota industriālā mantojuma telpās – bijušajā spēkstacijas ēkā, Sāremā dzirnavām – restorānu, kur vējdzirnavās izvietotais restorāns darbojas jau vairākus gadu desmitus, kā arī Angla vējdzirnavu piedāvājumu.
 
 
  
                       Poide alusdarītava      (KRP foto)                     Lumanda kaļķu parks     (KRP foto)
                         
Tāpat projekta dalībnieki tika iepazīstināti ar tematiskajiem semināriem:

Industriālā mantojuma vietu pakalpojumu veidošana (Service design on Industrial Heritage objects, Sille Roomets)

Industriālā mantojuma objektu attīstība par tūrisma piedāvājumu (Developing Industrial Heritage object to tourism product, Henri Kuningas).
 
Atšķirībā no iepriekšējās (uzsākšanas) sanāksmes, šajā partneri bija atvērtāki un dalījās ar realizēto, savu pieredzi un paveikto. Sanāksme nostiprināja esošo sadarbības tīklu un ļāva visiem savstarpēji ciešāk nodibināt kontaktus.

5.oktobra sanāksmē tika pārrunāta projekta 1.atskaites perioda progress,  kā arī katrs projekta partneris iepazīstināja ar savu darbu virzību. Visi klātesošie tika iepazīstināti ar realizēto publicitāti un mārketinga aktivitāšu plānu.

Semināra prezentācijas par projektu varat apskatīt šeit:

Projekta 1.atskaites perioda progress (Overview of project progress of 1st Reporting period) – Maija Bebre, Kurzemes plānošanas reģions

Projekta mārketinga aktivitātes (Marketing activities) – Merike Järv, Dienvidigaunijas reģions

Projekta publicitāte un komunikācijas aktivitātes (Communication activities) – Jana Briede, Rīgas plānošanas reģions

Angla vējdzirnavu kalns    (KPR foto)

Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja:
Maija Bebre
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģions
maija.bebre@kurzemesregions.lv

 
PROJEKTS “INDUSTRIĀLAIS MANTOJUMS” KĻŪST PAMANĀMS

Projekts “Industriālais mantojums” ir tuvu pirmā ceturkšņa noslēgumam, un visi projekta partneri ir iesākuši īstenot savas aktivitātes, objektu uzlabošanu un pielāgošanu tūristiem.

Arī Kurzemes plānošanas reģions kopā ar pārējiem projekta reģionālajiem partneriem aktīvi plāno mārketinga aktivitātes, lai izceltu industriālā mantojuma nozīmi, ļautu tūristiem to iepazīt un apskatīt.

Tagad ikviens interesents – gan profesionālis, projekta partneris vai institūcija, gan ceļotājs un industriālā mantojuma entuziasts – var iepazīties ar industriālo mantojumu Latvijā un Igaunijā sociālās vietnes Facebook lapā: https://www.facebook.com/industrialheritagefortourism/ . Ikviens ir aicināts dalīties ar informāciju par industriālo mantojumu, tā aktualitātēm un nozīmi tūrismā, par dažādiem pasākumiem un piedzīvojumiem.

Tāpat Kurzemes plānošanas reģions kopā ar projekta uzraudzībās komitejas dalībniekiem un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju plāno arī popularizēt industriālo mantojumu Eiropas kultūras mantojuma gada 2018 ietvaros. Jau šobrīd aktīvi tiek meklēts risinājums, kā sabiedrību un profesionāļus iesaistīt un sniegt pienesumu industriālajam mantojumam Eiropas kultūras mantojuma gadā, kad visā Eiropā tiks popularizēts kultūras elementi un vietas, tostarp industriālie objekti.

Jebkura iniciatīva un iesaiste industriālā mantojuma saglabāšanā, tā pieejamība tūristiem ir saistoša arī Kurzemes plānošanas reģionam, lai izceltu industriālā mantojumu lomu kultūras vērtību skalā.
 
 
Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja:
Maija Bebre
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģions
maija.bebre@kurzemesregions.lv
 
Vieta jaunam ierakstam.

 


TIEK MEKLĒTA INFORMĀCIJA PAR INDUSTRIĀLĀ MANTOJUMA OBJEKTIEM

KURZEMES REĢIONĀ

 

Lai izstrādātu vienotu Industriālā mantojuma maršrutu Igaunijas – Latvijas pārrobežu projekta “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”, Kurzemes plānošanas reģions meklē informāciju par visiem industriālā mantojuma objektiem reģionā piecās kategorijās: bij.ražotnes, bākas, dzirnavas un hidroelektrostacijas, bij.dzelzceļa līnijas un stacijas, ūdenstorņi.
 

Tādēļ aicinām ikvienu sniegt informāciju par industriālā mantojuma objektu Kurzemes reģionā (objekta nosaukums, objekta stāvoklis (pamests, neizmantots, rekonstruēts, atjaunots utt.), apsaimniekotājs, tūristu pieejamība u.c.
 

Informāciju lūdzam sūtīt līdz 12.jūlijam uz e-pastu maija.bebre@kurzemesregions.lv

 

Izstrādātais maršruts, kurā bez projektā iesaistītajām vietām (Aizputes ūdenstornis, Kuldīgas industriālā mantojuma tornis, Pāces vilnas fabrika, dzelzceļa stacija "Airīte", Ovīšu bāka) tiks iekļauti citi industriālā mantojuma objekti, tiks popularizēts gan internetā, gan drukātā veidā (karte, tēla brošūra, facebook lapa, publikācijas, saziņa ar ERIH u.c.). Tādā veidā Kurzemes plānošanas reģions vēlas pievērst plašāku uzmanību tieši industriālā mantojuma objektiem.


Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas - Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja:
Maija Bebre
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģions
maija.bebre@kurzemesregions.lv
Tel. 28665571

 

PIRMĀ PROJEKTA "INDUSTRIĀLAIS MANTOJUMS" SANĀKSME IR NOTIKUSI DUNDAGĀ, KURZĒMĒ

Kurzemes plānošanas reģions organizēja un vadīja Igaunijas – Latvijas programmas projekta “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai” pirmo uzsākšanas sanāksmi Dundagā.

Kurzemes plānošanas reģions ir uzsācis projekta „Industriālais mantojums” vadību un ieviešanu, kura mērķis ir (at)gūt industriālā mantojuma lomu tūrismā. Kurzemē projektā iesaistītie objekti ir: Pāces vilnas fabrika, Kuldīgas industriālā mantojuma tornis, Aizputes ūdenstornis, Dzelzceļa stacija „Airītes”,  Ovīšu bāka, kas ir 5 no 26 kopā iesaistītajiem tūrisma objektiem.

Lai informētu par projekta aktivitātēm, plānu, savstarpēji apmainītos ar informāciju un uzzinātu par katra partnera vajadzībām un vēlmēm projekta veiksmīgai realizācijai, kā arī vienotos par turpmāko sadarbību, visi partneri tikās Dundagā, LVM Ziemeļkurzemes reģiona klientu centrā.

Pirmās projekta sanāksmes dalībnieki
 
17.maijā, sanāksmē tika pārrunāta projekta kopējā struktūra, virzība, iepazīstināti partneri ar visām plānotajām aktivitātēm, gan katrā objektā atsevišķi, gan kopējām mārketinga aktivitātēm.  Vakara programmā tika iepazīstināti viesi ar Dundagas pili.
 
Savukārt, 18.maijā tika organizēta iepazīšanās tūre uz industriālā mantojuma objektiem. Tūrē tika iekļauti projekta partneru – Pāces vilnas fabrika un Ovīšu bāka – apskate. Pāces vilnas fabrikā Latvijas un Igaunijas projekta partneri tika iepazīstināti ar esošo tūrisma piedāvājumu un plānotajiem darbiem projekta ietvaros: pielāgošana apmeklētāju tūrēm, darbsemināru veidošana, drošības elementu ieviešana. Ovīšu bākā tika iepazīstināti ar tās vēsturi un prezentēta esošā ekspozīcija, kuru projekta ietvaros plānot atjaunot un pielāgot mūsdienu apmeklētāja vajadzībām.
 
        
              Ovīšu Bāka                                                                                                                            Pāces vilnas fabrikā 

Tāpat, lai dalītos pieredzē ar industriālā mantojuma objektu saglabāšanu un pielāgošanu mūsdienām, partneri tika iepazīstināti ar arhitektu biroja „Zaigas Gailes birojs” brīvdienu mājas projektu Kaltenē „Lieldienu sala”, bijušās Kaltenes Eksperimentālā lašveidīgo zivju fabrikas sūkņu stacijas pārbūvi.

 
Brīvdienu mājas projekts Kaltenē „Lieldienu sala”
(bijusī Kaltenes Eksperimentālā lašveidīgo zivju fabrikas sūkņu stacija)

 
Tūres noslēgumā bija iespēja arī iepazīties ar vēl vienu projekta partneri – Rideļu dzirnavām.

 
 
Foto: KPR un A.Biedriņš

Semināra prezentācijas varat apskatīt šeit:

Projekta galvenais saturs un mērķi ( What we have promised in the poject – main content and ambition ) – Aiga Petkēvica, Kurzemes plānošanas reģions

Projekta mārketinga aktivitātes (Marketing activities and network building) – Maija Bebre, Kurzemes plānošanas reģions

Projektu partneri un to plānotā attīstība (Partnership of Project – sites)


Igaunijas industriālās arhitektūras mantojums (Estonian industrial architecture heritage) - A.Kraas, Igaunijas raktuvju muzejs

Kā komunicēt ar apmeklētāju (How to meet expectations of visitors?) – Inga Trumsiņa, Kuldīgas pilsētas gide

Projekta publicitātes nosacījumi (Publicity rules) – Maija Bebre, Kurzemes plānošanas reģions
 
Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja:
Maija Bebre
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģions
maija.bebre@kurzemesregions.lv

Tel. 28665571

 

26 INDUSTRIĀLĀ MANTOJUMA OBJEKTI IESAISTĀS IGAUNIJAS - LATVIJAS PROGRAMMAS PROJEKTĀ "INDUSTRIĀLAIS MANTOJUMS" 
 
Veicinot industriālās vēstures liecības saglabāšanu, 26 Latvijas un Igaunijas industriālā mantojuma objekti uzsāk projektu „Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”.
 
Mūsdienu tehnoloģiju strauja attīstība ir ietekmējusi daudzas vēsturiskās ražotnes un ar tām saistīto infrastruktūru pamešanu. Daudzi Eiropas piemēri apliecina, ka industriālā mantojuma uzņēmumi otro elpu gūst tūrismā, ko novērtē apmeklētāji un eksperti, pat iekļaujot tos UNESCO mantojuma sarakstā. To izvērtējuši ir arī 26 šī projekta pārstāvji, kas izcels mantojuma nozīmi un veicinās industriālā mantojuma objektu atpazīstamību tūristu vidū.
 
Jau 17. un 18.maijā trīsdesmit projektā iesaistītie partneri tiksies vienkopus Dundagā, Latvijā, lai uzsāktu vērienīgā projekta ieviešanu: veicinot izpratni par rūpnieciskā mantojuma vērtību un pilnveidojot tūrisma piedāvājumu reģionos. Projekts ļaus nostiprināt savstarpējo sadarbību starp līdzīgiem iesaistītajiem objektiem Igaunijā un Latvijā un veidot saikni ar Eiropas industriālā mantojuma maršrutiem. Atbilstoši mūsdienu apmeklētāja vajadzībām un vēlmēm tiks attīstītas un uzlabotas ēkas, iekārtas un atraktivitāte – veidojot gan izklaidējošu, gan izzinošu piedāvājumu. Gala rezultātā tiks izstrādāts arī vienots industriālā mantojuma maršruts, popularizējot to gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem.
 
Maršruts „Industriālais mantojums” aptvers piecu dažādu tematisko grupu apskates objektus, tostarp Rideļu dzirnavas, kurām iekārtas ir pilnā darba kārtībā graudu pārstrādei, būs vienas no Latvijas pārstāvjiem dzirnavu un hidroelektrostaciju objektu lokā. Repinas papīrfabrika, Igaunijā vecākais līdz šim strādājošais ražošanas uzņēmums, kas ir vienlaicīgi iekļauts arī Eiropas unikālāko ražošanas arhitektūras paraugu sarakstā, un Totsi kūdras brikešu fabrika Igaunijā ir seno arodu ražotņu pārstāvji. Projektā bāku vidū ir iesaistījusies Ovīšu bāka, kas uzskatāma par vecāko darbojošos navigācijas būvi Latvijā. Vēl maršrutā tiks iekļautas tematiskās grupas: ūdenstorņi un dzelzceļa mantojuma objekti, tostarp Gulbenes - Alūksnes bānītis.
 
   
                 Foto: Raimonds Rāts, Ovīšu bāka (Latvija)                        Pāces vilna fabrika                                            Dzelzceļa stacija „Airītes”
 
                         

                                                                              Kuldīgas industriālā mantojuma tornis                                                                                  Aizputes ūdenstornis

Projekta „Industriālais mantojums” ilgums ir divi gadi. Projekta īstenošana ir uzsākta ar šī gada maiju, Kurzemes, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioniem, tūrisma  objektiem sadarbojoties ar Rietumigaunijas un Dienvidigaunijas tūrisma asociācijām un apskates vietām. Kopējais projektā plānotais ieguldījums ir 1 143 135 EUR, kas tiek finansēti no INTERREG Igaunijas - Latvijas programmaslīdzekļiem, piesaistot arī pašvaldību, pašu objektu un valsts līdzfinansējumu.
 
Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja:
Maija Bebre
Maija.Bebre@kurzemesregions.lv
Tel. 28665571
www.kurzemesregions.lv

 
LATVIJAS UN IGAUNIJAS PARTNERI ATDZĪVINA INDUSTRIĀLĀ MANTOJUMA TŪRISMA VIETAS

Projekts „Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai” (Revival of Industrial heritage for tourism development) tiek realizēts Interreg Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmā 2014. - 2020. gadam.

Projekta mērķis ir atdzīvināt industriālo mantojumu tūrisma attīstībai,
1) veicinot izpratni par industriālā mantojuma vērtībām un nozīmi tūrisma piedāvājuma dažādošanai projekta reģionos;
2) izveidojot sadarbības tīklu starp iesaistītajām pusēm tūrisma un industriālā mantojuma sfērā, kā arī veidot sadarbību ar Eiropas Industriālā mantojuma tīkliem;
3) attīstot industriālā mantojuma objektus par pievilcīgām tūrisma vietām, kas atbilst ceļotāju vajadzībām;
4) reklamējot industriālā mantojuma tūrisma vietas ārvalstu un vietējiem ceļotājiem.
 
Projektā
plānotās aktivitātes:
1) Izveidot sadarbību starp industriālā mantojuma īpašniekiem/apsaimniekotājiem un tūrisma attīstības plānotājiem ar mērķi izmantot efektīvāk industriālā mantojuma resursu daudzveidīga tūrisma piedāvājuma izveidei;
2) Pārņemt labo praksi un pieredzi industriālā mantojuma apsaimniekošanā un tūrisma izmantošanā no Starptautiskiem un Eiropas industriālā mantojuma tīkliem, veidojot kontaktus un organizējot pieredzes apmaiņas vizīti un organizējot apmācības tūrisma uzņēmējiem;
3) Pilnveidot industriālā mantojuma objektus atbilstoši ceļotāju interesēm un vajadzībām (atraktīvu programmu un ekskursija izstrāde, radošo darbnīcu izveide, izglītojošu ekspozīciju sagatavošana u.c.). Projektā plānota 26 objektu pilnveide (9 bij. ražotnes, 5 dzirnavas un bij. elektrības ražotnes, 3 ūdenstorņi, 5 objekti, kas saitīti ar seno dzelzceļu, 4 bākas, kopumā 12 objekti Latvijā un 14 objekti Igaunijā)
4) Ieviest mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu speciālo un vispārējo interešu vietējos un ārvalstu  ceļotājus – “Stāstu izveide”, Industriālā mantojuma imidža brošūra,  pasākuma “Industriālā mantojuma nedēļas nogale” organizēšana, informējošas tūres ienākošā tūrisma aģentūrām, dalības tūrisma izstādēs un informācijas sagatavošana internetam.
 

 Projekta rezultāti:
1) Veicināta industriālā mantojuma iekļaušana tūrisma apritē, tādā veidā dažādojot tūrisma piedāvājumu projekta reģionos – Kurzemē, Vidzemē, Rīgas reģionā, Dienvid- un Rietumigaunijā;
2) Pārņemta labā prakse no Starptautiskiem un Eiropas sadarbības tīkliem par industriālā mantojuma saglabāšanu un efektīvu izmantošanu tūrismā – 1 pieredzes apmaiņas vizīte, 5 apmācību pasākumi, Praktiska Rokasgrāmata;
3) Uzlaboti un pilnveidoti 26 industriālā mantojuma objekti, padarot tos par pievilcīgiem tūrisma objektiem;
4) Izstrādāti 5 “tematiski un atraktīvi stāsti” (par bij. ražotnēm, ūdensdzirnavām, elektrības stacijām, ūdenstorņiem, bij. dzelzceļa līnijām un dzelzceļa stacijām, bākām), lai pievērstu ceļotāju uzmanību un veicinātu tos iegriezties industriālā mantojuma objektos;
5) Ieviestas mārketinga aktivitātes.
 
Projektā iesaistīti
30 partneri: Kurzemes plānošanas reģions (vadošais partneris), Vidzemes plānošanas reģions, Rietumigaunijas tūrisma asociācija, Dienvidigaunijas tūrisma fonds, Rīgas plānošanas reģions, NVO Alatskivi Dabas centrs (Altaskivi kalte), NVO Altveski (Lahmuse ūdensdzirnavas), Repinas Papīra fabrika, AS Generaator (Leevaku hidroelektrostacija), NVO Hellenurme Ūdensdzirnavu muzejs, SIA „Limbažu TĪNE”, Jaunpils novada dome (Jaunpils ūdensdzirnavas),Ķekavas novada pašvaldība (Baložu kūdras purva dzelzceļš), SIA „Saule Bīriņu pils” (Bīriņu ūdenstornis), SIA „Rideļu dzirnavas”, Ventspils brīvostas pārvalde (Ovīšu bāka), Biedrība „Airītes stacija”, Aizputes novada dome (Aizputes ūdenstornis), Kuldīgas novada pašvaldība (Kuldīgas industriālā mantojuma tornis), SIA „Vilnas fabrika” (Pāces vilnas fabrika), Līgatnes novada dome (Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis) , SIA „Ķoņu dzirnavas”, Kocēnu novada dome (Zilākalna ūdenstornis), SIA „Gulbenes-Alūksnes bānītis” (Gulbenes depo), Laane-Nigula administrācija (Risti ūdenstornis), NVO Igaunijas bāku asociācija (Tahkuna un Ristna bākas), SIA „Limex” (Lumanda kaļķakmens parks), Nodibinājums Haapsalu un Laanemaa muzeji (Haapsalu dzelzceļa un sakaru muzejs), NVO Igaunijas Kūdras muzejs (Tootsi kūdras brikešu fabrika), Poide pašvaldība (Kubassare bākas tehniskā ēka).

Projektā iesaistītie
Kurzemes plānošanas reģiona objekti:
- Aizputes ūdenstornis– esošais Aizputes ūdens tornis tapa 1960.gadā. Tornis ūdensapgādes sistēmā nokalpoja gandrīz 50 gadus, un ir unikāls ar to, ka Kurzemes reģionā tas ir vienīgais, interesanta izskata, nesenā industriālā mantojuma objekts. Projekta ietvaros ar Aizputes novada domes līdzfinansējumu un iesaisti taps par tūrisma objektu ar skatu torni. Projektā paredzēta torņa renovācija, interjera koncepta izveide, audio risinājumu izstrāde atmosfēras radīšanai, ekspozīcijas izveide. Tiks iegādāts arī teleskops torņa augšstāvā.
- Ovīšu bāka– vecākā bāka Latvijā, kas joprojām darbojas. Tajā tiks izveidots izstādes ekspozīcijas koncepts, bākas aprīkojuma kolekcijas renovācija, apmeklētāju telpu uzlabošana un 3 interaktīvas ekspozīcijas.
- Airītes dzelzceļa stacija– šobrīd tiek atdzīvināta ēka, kas agrāk Rīgas – Liepājas dzelzceļa līnijā bija rosīga. Plānots stacijā izveidot tūrisma objektu, kurā tiks izveidota interaktīva ekspozīcija, veikta vairāku ekspozīcijas priekšmetu renovācija. Tāpat tiks uzlabotas telpas apmeklētājiem (krāsošana, elektroninstalācija, jumta labošana).
- Kuldīgas industriālā mantojuma tornis– agrākais telegrāfa komunikācijas un pasta tornis līdz šim nav tūrisma objekts, taču tā vēsture ir saistoša. Tādēļ projekta ietvaros tiks veidota koncepta izstrāde ekspocīzijai, IT risinājumi atraktivitātes nodrošināšanai, kā arī rekonstrukcijas darbi.
- Pāces vilnas fabrika– ģimenes uzņēmums, kas ražo vilnu ar aptuveni simts gadus vecām iekārtām. Tās unikalitāte slēpjas arī tajā faktā, ka tiek ražota vilna katra tikai vienā partijas eksemplārā. Lai gan galvenā pamatnodarbe ir vilnas ražošana, tomēr ir iespējams jau tagad tūristiem to apmeklēt. Projekta ietvaros  tiks veidota ražotnes pielāgošana apmeklētāju tūrēm, darbnīcas izveidei iegādāts aprīkojums, kā arī veidota programma un video.

Projekta „Industriālais mantojums” ilgums ir divi gadi (01.05.2017.-30.04.2019.). Kopējais projektā plānotais ieguldījums ir 1 143 135 EUR, no kura  971 665,09 EUR ir INTERREG Igaunijas - Latvijas programmaslīdzekļi un 171 470,31 EUR projekta partneru ieguldījums.

Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Projekta mājaslapa:
https://estlat.eu/en/estlat-results/industrial-heritage.html
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģionā:
Maija Bebre,
e-pasts: M
aija.Bebre@kurzemesregions.lv,
tālrunis: 28665571