Kontaktinformācija
Adrese: Valguma iela 4a, Rīga, LV-1048
Reģ.Nr. 90002183562
Telefons: 67331492
E-pasts jautājumiem un priekšlikumiem:
pasts@kurzemesregions.lv

Notikumu kalendārs

< Novembris >
P
O
T
C
P
S
Sv
1234
KURZEMES REĢIONA PAŠVALDĪBAS AICINA STIPRINĀT PLĀNOŠANAS REĢIONUS 2018.gada 31.oktobrī
5
CEĻOTĀJI ARVIEN BIEŽĀK DOD PRIEKŠROKU LATVIJAS UN IGAUNIJAS INDUSTRIĀLĀ MANTOJUMA
PROJEKTS “SAREDZI CITĀDĀK” (projekta nosaukums angliski “See Another Way”, akronīms
PROJEKTA “KURZEME VISIEM” IETVAROS IEPAZĪST SABIEDRĪBĀ BALSTĪTU SOCIĀLO PAKALPOJUMU
6
"JŪRTAKAS" AKTUALITĀTES Projekta ietvaros Kurzemes reģiona un Engures novada piekrastes
UZSĀKTAS APMĀCĪBAS PLĀNOŠANAS SPECIĀLISTIEM PAR EKOSISTĒMU PAKALPOJUMU PIEEJAS UN VIVA
KURZEMĒ VISLIELĀKĀ INTERESE PAR GRANTU KONKURSU REMIGRANTU UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTAM;
7
891011
12
NOTICIS OTRAIS SEMINĀRS "KURŠU ĶONIŅI. SENVĒSTURES TĒMAS IZMANTOŠANA TŪRISMĀ" NOCIKLA
13
1415161718
19202122232425
2627282930
Brownfields

SALDUS NOVADĀ AR ES ATBALSTU SAKĀRTO DEGRADĒTU TERITORIJU

Rubas ciems Saldus novadā ar Eiropas Savienības atbalstu kļuvis sakoptāks – nojaukts kādreizējās daudzdzīvokļu ēkas grausts ciema centrā uz pašvaldībai piederošas zemes, veidojot jaunu teritoriju, ko nākotnē varētu izmantot iedzīvotāju vajadzībām kultūras un atpūtas nolūkos. Saldus novada pašvaldība degradētās teritorijas sakopšanas darbus paveikusi laikā no šī gada jūlija līdz septembrim Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Dzīve tīrākā vidē – labākai nākotnei” ietvaros. 
 
“Ēka jau sen vairs nebija apdzīvojama, turklāt, gadiem ejot, ar brūkošām sienām, iegruvušu starpstāvu pārsegumu un cauru jumtu kļuvusi bīstama gan iedzīvotājiem, gan apkārtējai videi. To nebija iespējams droši norobežot, lai novērstu cilvēku un dzīvnieku iekļūšanu, kā arī pastāvēja piesārņojuma riski, jo dažāda veida būvmateriāli, piemēram, jumta segumā izmantotās azbestcementa loksnes, mitruma ietekmē sadalās un var izdalīt videi un cilvēkiem kaitīgas vielas. Priecājos, ka projekta “Dzīve tīrākā vidē – labākai nākotnei” Rubas ciema iedzīvotājiem grausta vietā esam radījuši sakārtotu vietu jaunām iespējām,” stāsta Marita Melvere, Saldus novada pašvaldības projektu vadītāja.

   

Pasākuma ietvaros Saldus novada izraudzītā  SIA “E-būvvadība” nojauca pašvaldībai piederošo kādreizējo daudzdzīvokļu ēku, aizveda būvgružus, utilizēja kaitīgās azbestcementa loksnes, kā arī nolīdzināja un labiekārtoja laukumu, apsējot to ar zāli ap 450 m2 platībā. Darbu kopējās izmaksas – 18 958,58 EUR, no kurām 85% sedz Eiropas reģionālās attīstības fonds.
 
Par projektu
Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Kurzemes pašvaldībām INTERREG Latvijas-Lietuvas pārrobežu programmas 2014.-2020.gadam ietvaros īsteno projektu  LLI – 303, “Dzīve tīrākā vidē - labākai nākotnei!”  (“Clean Brownfields”). Tā mērķis ir nodrošināt no piesārņojuma brīvu, pievilcīgu dzīves un uzņēmējdarbības vidi vietējai sabiedrībai, atrisināt degradēto teritoriju problēmu Kurzemes reģionā un daļā Lietuvas teritorijas.
Vairāk par projektu var uzzināt šeit:
 
Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Kurzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv
KURZEMES PAŠVALDĪBU PĀRSTĀVJI IEPAZĪST VĀCIJAS UN POLIJAS PIEREDZI DEGRADĒTU TERITORIJU SAKOPŠANĀ
 
Laikā no šī gada 8. līdz 12. oktobrim Kurzemes pašvaldību un Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar Lietuvas pašvaldību darbiniekiem devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju un Vāciju, lai programmas Interreg Latvija- Lietuva projekta “Clean Brownfields” ietvaros iepazītos ar šo valstu pieredzi degradētu teritoriju sakopšanā. Nepieciešami ne tikai finansiāli ieguldījumi, bet arī veiksmīgs un dažkārt radošs risinājums, lai degradētas teritorijas un objekti kļūtu sabiedrībai noderīgi un  ilgtspējīgi,  tāpēc braucienā gūtā pieredze un citās Eiropas valstīs jau realizētās idejas Aizputes, Alsungas, Durbes, Kuldīgas, Nīcas, Pāvilostas Priekules, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novadu un Liepājas pilsētas pašvaldību pārstāvjiem ļaus efektīvāk plānot savu degradēto teritoriju sakopšanas darbus.

Kurzemes un Lietuvas pašvaldību pārstāvji Ostrudā, KPR foto 

Polijā pašvaldību pārstāvji apmeklēja kādreizējās kazarmas Ostrudas pilsētā, kas renovācijas procesā kļūst par jaunu pilsētas centru, un “Mills of Knowledge” Toruņas pilsētā, kas no tvaika darbinātām dzirnavām kļuvušas par nozīmīgu pilsētas zinātnes, jauniešu un uzņēmējdarbības veicināšanas centru. Savukārt Vācijā tika iepazīta degradētu teritoriju sakopšana Lauzices ezeru apkaimē pēc brūnogļu ieguves, apmeklēta Latvijas vēstniecība Vācijā, tiekoties ar Helmutu Salnāju, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Vācijas pārstāvniecības vadītāju un Martu Kovisāri, Latvijas vēstniecības politiskās nodaļas pārstāvi, kā arī aplūkota bijusī Tempelhofas lidlauka teritorija Berlīnē, kur izveidota atpūtas zona pilsētniekiem.


  Kurzemes reģiona pašvaldību pārstāvji Latvijas vēstniecībā Vācijā, KPR foto 
                   
No militāra objekta par jaunu pilsētas centru
 
Polijas pilsētas Ostrudas bagātīgais vēsturiskais mantojums ietver arī plašu kazarmu teritoriju, kas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem daļēji jau atjaunota, veidojot jaunu pilsētas daļu ar konferenču telpām, pašvaldības administratīvajām ēkām, ēdamzonām un telpām birojiem. Līdz ar Eiropas līdzekļu ieguldījumu kazarmu teritorija atdzīvojas, un citas ēkas iegādājušies un sākuši restaurēt arī privātā sektora investori, kas ļauj cerēt uz visas plašās teritorijas sakārtošanu.

Ostrudā Kurzemes pašvaldību pārstāvji viesojās arī renovētā pilsētas dzelzceļa stacijā, kas ar pašvaldības ieguldījumu kļuvusi par sociālu objektu - jauniešu centru un dienas centru cilvēkiem ar invaliditāti. Telpās izvietota darbnīca cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai, darbojas papīru smalcinātava, kā arī pieejamas rehabilitācijas iespējas.
 
 
   
Atjaunoto baraku komplekss Ostrudā, KPR foto                         Pie atjaunotās dzelzceļa ēkas Ostrudā, KPR foto

Zinātnes centrs tvaika darbinātās dzirnavās

Polijas pilsēta Toruņa 90-to gadu beigās ieguva savā īpašumā bankrotējušas kompānijas tvaika darbinātas dzirnavas. Ēka bija avārijas stāvoklī, tāpēc bija jāpieņem steidzams lēmums par tās turpmāko likteni. Pašvaldība nolēma ēku saglabāt un ar ES atbalstu restaurēt, izveidojot Zinātnes centru bērniem un pieaugušajiem, telpas biznesa inkubatoru darbībai un jaunatnes centram. Ēka šobrīd lepojas ar lielāko Fuko svārstu Polijā, Zinātnes centru kopš tā atklāšanas 2013. gadā apmeklējuši jau gandrīz pusmiljons cilvēku. Zinātnes centrs turpina attīstīties, izmantojot ES fondu līdzekļus, kā arī veido dažādus atraktīvus pasākumus bērniem, jauniešiem, sievietēm, plāno aktivitātes un izglītojošus pasākumus arī senioriem. 

   
Zinātnes centrs, telpas jauniešiem un biznesa inkubatoriem vecās dzirnavās Toruņā, KPR foto

Mākslīgi ezeri brūnogļu ieguves vietās

Teritorija var tikt degradēta derīgo izrakteņu ieguves procesā, un tam spilgts piemērs ir Lauzices ezeru apkārtne Vācijā. Kompānijām, kas šajā apkārtnē iegūst brūnogles, noteikta daļa peļņas jāiegulda teritorijas sakopšanā. Daudzas agrākās raktuvju vietas pārveidotas par mākslīgiem ezeriem, kopumā Lauzices apkārtnē jau ir aptuveni 14 šādu mākslīgi radītu ezeru. Ezeru apkārtne tiek sakopta, veidotas jahtu ostas, stādīti meži vai sakārtotas lauksaimniecības zemes atkarībā no izpētes par teritorijai piemērotāko risinājumu. Kurzemes pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja aplūkot gan pabeigtu mākslīgo ezeru ar izveidotu infrastruktūru tūrismam – veloceliņiem, jahtu ostu, atpūtas un ēdamzonam, gan brūnogļu ieguves procesu, kā  rezultātā tiek norakts virsējais zemes slānis ļoti plašās teritorijās.
 
   
                     Aktīva brūnogļu ieguves vieta, KPR foto             Pabeigts mākslīgais ezers ar jahtu ostu un atpūtas zonu, KPR foto

Lidosta kā atpūtas zona Berlīnes iedzīvotājiem

Tempelhofas lidosta Berlīnē, kas tika slēgta 2008. gadā  pēc jauno lidostu izveides, raisīja daudz pārdomu pilsētas plānotājiem, kā šo teritoriju efektīvāk izmantot, tāpēc tika veikta iedzīvotāju aptauja, kur tie pauda vēlmi lidlauku saglabāt un atvērt publiskai lietošanai. 380 hektārus plašā teritorija gandrīz pašā Berlīnes sirdī kļuva gan par patvērumu plašai putnu kolonijai, gan aktīvas atpūtas un kultūras zonu pilsētas iedzīvotājiem, kur kopš 2014. gada izveidotas gan zonas piknikiem, gan atpūtai, gan aktīvajam sportam. Pati lidostas ēka piedzīvojusi nelielas pārmaiņas, tajā izvietota izstāde par aviācijas vēsturi un lidostu attīstību Berlīnē.

  
Tempelhofas lidosta Berlīnē, KPR foto

Gūtā pieredze – Kurzemes vides uzlabošanai

Kopumā pieredzes apmaiņas braucienā pašvaldību pārstāvji uzzināja gan par dažādām degradētu teritoriju un objektu attīstības iespējām, tāpat arī iepazina dažādus sadarbības un finansējuma modeļus šo teritoriju sakopšanai. Šīs  zināšanas lieti noderēs projektā ieplānoto degradēto teritoriju sakopšanai Kurzemē.


Par projektu
Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Kurzemes pašvaldībām īsteno projektu  LLI – 303, “Dzīve tīrākā vidē - labākai nākotnei!”  (“Clean Brownfields”). Tā mērķis ir nodrošināt no piesārņojuma brīvu, pievilcīgu dzīves un uzņēmējdarbības vidi vietējai sabiedrībai, atrisināt degradēto teritoriju problēmu Kurzemes reģionā un daļā Lietuvas teritorijas.
Vairāk par projektu var uzzināt šeit:
 
Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Kurzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv
AIZVADĪTS PIRMAIS SEMINĀRS DEGRADĒTU TERITORIJU SAKĀRTOŠANAI PROJEKTA “CLEAN BROWNFIELDS” IETVAROS
 
5.septembrī Saldū norisinājās pirmais no piecu semināru sērijas projekta LLI – 303 “Clean Brownfields” ietvaros. Seminārā speciālisti no Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībām iepazinās ar likumdošanas izklāstu, teorētisku risinājumu piedāvājumiem, kā arī praktiskiem piemēriem degradētu teritoriju sakārtošanai.

Projekta “Clean Brownfields” vadītāja Sarmīte Ozoliņa iepazīstināja ne tikai ar ieguvumiem no konkrētā pārrobežu projekta aktivitātēm, bet arī apskatīja degradēto teritoriju rašanās iemeslus, apgrūtinājumus sakārtošanai, kā arī potenciālos ieguvumus, aicināja nepalaist garām pieejamās iespējas šādu vietu sakārtošanai.  

Par jau izdarīto, bet vēl vairāk par plānoto šādu teritoriju atdzīvināšanai uzņēmējdarbības veicināšanai, par finanšu atbalsta teorētiskajām iespējām nākamajā plānošanas periodā runāja VARAM reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Ar atbildības sadalījumu un uzdevumiem pašvaldībām, kas izriet no zemes pārvaldības likuma un likuma par piesārņojumu, kā arī labās prakses piemēriem, iepazīstināja LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe un LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa.

Par visai jaunu un izstrādes stadijā esošu pieeju – piesārņoto vietu pārvaldības stratēģiju un pārvaldības rīku runāja LLU Meža un ūdens resursu zinātniskās laboratorijas pētniece Inga Grīnfelde.

Visi runātāji aicināja paskatīties uz degradētajām teritorijām no dažādiem aspektiem, saskatīt degradēto teritoriju resursu, kā arī nevairījās no šīs tēmas problemātiskām pusēm.

Semināra noslēgumā bija iespējams iepazīties ar kādreiz degradētu, bet tagad sakārtotu teritoriju un ēku, kur darbojas Saldus Bērnu un jaunatnes centrs, kā arī apskatīties dabā un iepazīties ar iecerēm Saldus vēsturiskā centra sakārtošanai, paviesoties senajā Kapelleru namā, kas no iekšpuses dzīvo ļoti aktīvu sabiedrisku dzīvi, bet no ārpuses vēl gaida savu sakārtošanas iespēju. 

   Saldus novada būvvaldes galvenā arhitekte Ingrīda Andersone iepazīstina ar iecerēm
pašlaik degradētā teritorijā - Saldus vēsturiskajā centrā

 
Degradēto teritoriju tēma nav viennozīmīgi definēta un risināta ne likumdošanā, ne plānošanā, ne metodiskā pieejā, ne finanšu piesaistes ziņā, tāpēc semināra saturs bija noderīgs un rosinošs gan lektoriem, gan dalībniekiem.  

Diskusijā ar pašvaldību pārstāvjiem vienojās par galvenajām tēmām turpmāko semināru organizēšanai, lai piedāvātu tikpat vērtīgu saturu arī pārējos četros projekta ietvaros plānotajos semināros. 
 
Par projektu
Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Kurzemes pašvaldībām īsteno projektu  LLI – 303, “Dzīve tīrākā vidē - labākai nākotnei!”  (“Clean Brownfields”). Tā mērķis ir nodrošināt no piesārņojuma brīvu, pievilcīgu dzīves un uzņēmējdarbības vidi vietējai sabiedrībai, atrisināt degradēto teritoriju problēmu Kurzemes reģionā un daļā Lietuvas teritorijas.
Vairāk par projektu var uzzināt šeit:

Papildu informācijai:
Sarmīte Ozoliņa
projekta vadītāja
tel. 29453184, e-pasta adrese: sarmite.ozolina@kurzemesregions.lv


LLI – 303, “DZĪVE TĪRĀKĀ VIDĒ - LABĀKAI NĀKOTNEI!"
("CLEAN BROWNFIELDS") 
 
Projekta mērķis:
Lai nodrošinātu no piesārņojuma brīvu, pievilcīgu dzīves un uzņēmējdarbības vidi vietējai sabiedrībai, atrisināt degradēto teritoriju problēmu Kurzemes reģionā un daļā Lietuvas teritorijas

Projekta kopējais budžets: EUR 1 046 494,76

ERAF finansējums: EUR 889 520,51

Projekta īstenošanas laiks: 2018.gada 1.maijs – 2020.gada 30.aprīlis

Projekta partneri: Kurzemes Plānošanas reģions – vadošais partneris, www.kurzemesregions.lv
 
 
Projekta īstenošana sadalīta četros periodos, katrs sešu mēnešu ilgumā. Katra perioda ietvaros tiek veikta projekta vadība, infrastruktūras investīcijas, apmācības un pieredzes apmaiņa, komunikācijas aktivitātes.

Projekta galvenās aktivitātes:
1. Projekta ievada tikšanās un četras projekta vadības grupas sanāksmes;
 
2. Infrastruktūras investīcijas:
2.1. piesārņotas teritorijas attīrīšana un sakārtošana (Kuldīgas novada pašvaldība);
2.2. bij. padomju armijas militārās bāzes teritorijas sakārtošana (Skrundas novada pašvaldība);
2.3. degradētas ēkas nojaukšana un teritorijas sakārtošana (Ventspils novada pašvaldība);
2.4. teritorijas sakārtošana un stadiona būvniecība (Kauņas pilsētas pašvaldības administrācija);
2.5. bij. militārās pilsētas teritorijas attīrīšana un sakārtošana  (Telšu rajona pašvaldība);
2.6. degradētas ēkas nojaukšana un teritorijas sakārtošana (Saldus novada pašvaldība);
 
3. Tehniskās dokumentācijas sagatavošana bij. derīgo izrakteņu ieguves teritorijas sakārtošanai turpmākai izmantošanai (Klaipēdas rajona pašvaldība);
 
4. Apmācības un pieredzes apmaiņa:
4.1. divas tematiskās darba grupas un pieci semināri par degradēto teritoriju sakārtošanu un turpmākās izmantošanas iespējām;
4.2. divi pieredzes apmaiņas pasākumi Latvijas un Lietuvas pašvaldībās;
4.3. pieredzes apmaiņas brauciens uz Polijas un Vācijas pašvaldībām;
 
5. Komunikācijas aktivitātes (plakāti, preses relīzes, informācija projekta partneru interneta vietnēs, sociālajos tīklos, projekta rezultātu apkopojums grāmatā un noslēguma konference).
 
Projekta mērķa grupas:
Vietējās pašvaldības un to speciālisti, reģionāla līmeņa institūcijas un to speciālisti (Kurzemes Plānošanas reģions un Kauņas reģiona attīstības aģentūra) kapacitātes pilnveidošanai, uzņēmumi, kas nākotnē vēlētos izmantot sakārtotās teritorijas, vietējā sabiedrība, kas iegūtu drošu un pievilcīgu dzīves vidi.
 
Uz šīs informācijas sagatavošanas brīdi projekta pirmajā periodā ir parakstīts Partnerības līgums un 2018.gada 31.maijā Kuldīgā notikusi projekta partneru ievada tikšanās un projekta darba grupas pirmā sanāksme.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Sarmīte Ozoliņa
projekta vadītāja
tel. 29453184, e-pasta adrese: sarmite.ozolina@kurzemesregions.lv
KULDĪGĀ NOTIEK PIRMĀ PARTNERU TIKŠANĀS UN  PROJEKTA DARBA GRUPAS SANĀKSME
 
2018.gada 31.maijā Kuldīgā notikusi projekta partneru ievada tikšanās un projekta darba grupas pirmā sanāksme. Projekta ievada tikšanās un darba grupas sanāksmē projekta partneri prezentāciju veidā iepazīstināja ar būtiskāko informāciju par katru partneri (raksturlielumi, galvenās atbildības jomas), nepieciešamības pamatojumu iesaistei projektā, potenciālajiem ieguvumiem projekta īstenošanas rezultātā un nākotnes plāniem degradēto teritoriju revitalizācijai.

KPR foto

Tika uzsvērti būtiskākie vispārējie Latvijas – Lietuvas programmas un projekta īstenošanas nosacījumi, detalizēti pārrunāta projekta vadība un koordinācija, laika plāns un katra aktivitāte. Projekta partneri informēja par paveikto iepirkumu procedūru sagatavošanā/ īstenošanā, vienojās par katram veicamajiem uzdevumiem, kas nepieciešami gan aktuālo, gan tālāko aktivitāšu sekmīgai norisei.

Noslēgumā projekta partneri iepazinās ar Kuldīgas pašvaldības pieredzi degradētu ēku atjaunošanā vēsturiskā teritorijā - sakārtoto bijušo ebreju sinagogas ēku kompleksu izmantošanai pašvaldības bibliotēkai un mākslas namam, kā arī peldbaseina un sporta skolas ēku kompleksu.
 
Informāciju sagatavoja:
Sarmīte Ozoliņa
projekta vadītāja
tel. 29453184, e-pasta adrese: sarmite.ozolina@kurzemesregions.lv