Biedrība Danču krātuve publicē danču burtnīcas

2021.gada nogalē biedrība “Danču krātuve” laida klajā lielāko Latvijā dejojamo danču burtnīcu kolekciju e-burtnīcu formātā, kas ir brīvi pieejama ikvienam danču kultūras lietotājam platformā dancukratuve.lv. Šogad, 2022. gada nogalē, kolekcija tiek papildināta ar četrām jaunām burtnīcām. Pēc vairāk nekā sešu gadu pētniecības darba biedrība “Danču krātuve” publicē vēl četras danču e-burtnīcas: Vidzemes danči, Lībiešu danči

Projekts “Lībiešu danči”

2022.gada nogalē biedrība “Danču krātuve” informē par īstenoto projektu “Lībiešu danči digitālā vidē”. Pēdējo piecu gadu laikā biedrība Danču krātuve ir strādājusi pie latviešu danču atjaunošanas, fiksēšanas un popularizēšanas, kā rezultātā biedrība ir izveidojusi portālu dancukratuve.lv. Portālā visa informācija ir pieejama bezmaksas, kas ļauj tās saturu izmantot gan Latvijā, gan diasporās ārpus Latvijas. Kā vienu no

Lsm.lv: Rendas mājvietas toreiz un tagad – jau drīz būs pieejamas digitāli

Mērķtiecīgi iemūžināt sava pagasta mājas un veidot kartotēku – šādu uzdevumu pērnā gadsimta 70. gados sev noteica agronoms un novadpētnieks, Rendas pagasta iedzīvotājs Voldemārs Ozols. Publiski viņa veikums pieejams Rendas pagasta bibliotēkā divos albumos. Šobrīd unikālā kolekcija iegūst jaunu elpu. Tai klāt ķērušies interesenti no platformas historia.lv. Kolekciju ne tikai digitalizē, bet tiek iziets arī Voldemāra

6. novembrī Aizputē notiks dziedājumu un dejas izrāde “Satikt”

2022. gada 6. novembrī plkst. 15:00 Aizputes vidusskolas sporta zālē laikmetīgās dejas programmas HOROS ietvaros tiks uzvesta dziedājumu un dejas izrāde “Satikt”.  “Satikt” ir izrādes formā organizēti akustiski dziedājumi, ietveroša horeogrāfija un kustīga skaņa. Uz skatuves satiekas divas mākslas formas – dziesma un deja – kopā veidojot performanci. “Satikt” ir pētījums lietuviešu sutartiņu dziedājumu daudzbalsībā,

22.oktobrī Tiņģeres muižā notiks Kristīnes Zaļumas lekcija “Tiņģeres muiža un zelta putekļi Kurzemes muižu bibliotēkās”

 Pasākums tapis  sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu  #Kurzemeskultūrasprogramma2022 ietvaros, ko atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un A/S Latvijas valsts meži. Vairāk par Kurzemes kultūras programmu:  https://www.kurzemesregions.lv/kultura/

8.oktobrī Tiņģeres muižā notiks Astras Spalvēnas lekcija “Rožu milti un viltīga bruņurupuča zupa. Ieskats 19.gs. muižas virtuvē”

 Pasākums tapis  sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu  #Kurzemeskultūrasprogramma2022 ietvaros, ko atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un A/S Latvijas valsts meži. Vairāk par Kurzemes kultūras programmu:  https://www.kurzemesregions.lv/kultura/

Ventspilī notiks astotās Lībiešu kultūras dienas

Šī gada 7. un 8. oktobrī Ventspilī notiks astotās Lībiešu kultūras dienas. Pasākumi norisināsies  Galvenajā bibliotēkā un koncertzālē Latvija. Lībiešu kultūras dienu Ventspilī ieskaņu 7. oktobrī Galvenajā bibliotēkā plkst. 18 iezīmēs atvērta diskusija par lībisko identitāti, kuru vadīs Zane Ernštreite, piedaloties cilvēkiem, kuri kopj, sargā un attīsta lībiešu nemateriālo kultūras mantojumu. Tie būs stāsti par

Grīviņš, Valters. Rendas mājvietas toreiz un tagad. Novadpētnieka Voldemāra Ozola kultūrvēsturiskais mantojums gūst jaunu elpu. Historia.lv (15.09.2022)

Pievienoja: Valters Grīviņš, 14.09.2022 Organizācija: Historia.lv Rendas pagasta Āres 1978.g. janvārī un 2022.g. 5.augustā. V.Ozola un V.Grīviņa foto. Ja jautāsim – ar ko Renda un Rendas pagasts izceļas citu Kurzemes vietu vidū, tad saņemsim dažādas atbildes; cits nosauks skaisto Īvandes upīti ar tās ūdenskritumiem, kas pie Rendas ietek Abavā, cits atcerēsies hercoga Jēkaba laika vēsturiskās

No 27.augusta līdz 30.oktobrim Pāvilostā norisināsies izstāde “Laidu leģendas”

Laidu leģendas “Laidu leģendas” ir mākslas notikums PAiR rezidencē, Pāvilostā, kurā Ieva Epnere izstāda videodarbu un fotogrāfijas. 2021. gada rudenī māksliniece pavadīja divas nedēļas “Kuldīgas novada rezidencē radošajiem autoriem” – apmetoties Laidu skolas labajā spārnā, iepazinās ar cilvēkiem un viņu amata prasmēm un pati iesāka aust gobelēnu Laidu stellēs. Ievu Epneri ieinteresēja pagātnes nemateriālās liecības,