2019.gada 8.jūlijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk – VARAM) notika Jūras plānojuma darba grupas sanāksme, kurā piedalījās arī Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionu attīstības plānošanas speciālisti. Sanāksmē tika sniegta informācija par Jūras plānojuma apstiprināšanu Ministru kabinetā 2019.gada 14.maijā. Nolemts aktualizēt Jūras plānojuma darba grupas dalībnieku sastāvu un turpināt darboties līdzšinējā formātā, ar konsultatīvām

No 2018.gada 27.jūlija līdz 26.augustam norisinājās Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas izstrādātā “Jūras plānojuma 2030” un Baltijas Vides foruma izstrādātā “Vides pārskata” 2.redakcijas sabiedriskā apspriešana. Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējās jūras, teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvi ekonomiskās zonas ūdeņiem ir nacionālā līmeņa ilgtermiņa (12 gadi) teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiski ir noteikta jūras

Darbs pie jūras telpiskā plānojuma izstrādes Latvijai tika uzsākts 2014.gadā un līdz 2016.gada vidum tika sagatavota jūras telpiskā plānojuma 1.redakcija, notiek darbs pie tās precizēšanas, lai virzītu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Plānojuma izstrādē tika iesaistīti pārstāvji no jūras nozarēm un sabiedrība. Tika rīkoti trīs reģionālo diskusiju cikli, kuru ietvaros notika semināri Salacgrīvā, Saulkrastos, Mērsragā, Ventspilī, Pāvilostā,

Jūras telpiskā plānošana ir salīdzinoši jauna plānošanas joma, kas Eiropas Savienības valstīs kļuvusi aktuāla, attīstoties atjaunojamo un papildus energoresursu ieguvei Baltijas jūrā. Pieaugošās ekonomiskās aktivitātes jūrā, kā, piemēram – naftas ieguve, vēja parku attīstība, tūristu prāmju un kravas kuģu pieaugošā kustība, ostu darbība nereti konfliktē ar bioloģiskās daudzveidības, ainavas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Jūrā apslēptais

Lietuva šobrīd izstrādā savas valsts teritorijas Ģenerālplāna grozījumus, kas paredz Ģenerālplānā iekļaut Lietuvai piederošo jūras teritoriju. Lietuvas Jūras telpiskā plānojuma koncepcijas (turpmāk – Koncepcija) izstrādi Lietuvas valdība ir uzticējusi Klaipēdas Universitātes Piekrastes pētniecības un plānošanas institūtam. Koncepcijai šobrīd tiek veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas paredz arī publisko apspriešanu un savstarpēju konsultēšanos ar visām

Laika periodā no 01.11.2010. līdz 31.10.2012. tika īstenots Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības projekts „Rīgas jūras līcis – vēja enerģijas resurss” (turpmāk – GORWIND). Projekta partneri: pētniecības institūcijas Igaunijā un Latvijā – Tallinas tehnoloģijas universitātes Jūras sistēmu institūts (vadošais partneris), Tartu universitāte, Igaunijas Dabaszinātņu universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Latvijas Dabas fonds un Igaunijas Dabas