Raksti, kas tapuši pēc ārzemju žurnālistu vizītes pa militārā mantojuma objektiem Latvijā un Igaunijā, par mūsu un maršrutu. Ir aizsniegta auditorija Anglijā, Nīderlandē un pat Austrālijā. Vēl gaidāms vēl viens raksts Nīderlandes un Dānijas presē. Š.g. 16.augustā EstLat-156 projekta “Militārais mantojums” ietvaros četri ārvalstu žurnālisti no Dānijas, Apvienotās karalistes un Nīderlandes kopā ar projekta valdītāju

Šī gada 19. – 20.augustā Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja projekta “Militārais mantojums” ietvaros devās uz Valgas (Igaunijā) Starptautisko militārās vēstures festivālu, lai kopā ar visiem Projekta partneriem piedalītos militārajā festivālā “Milfest 2022”. Militārais festivāls šogad pulcēja simtiem dalībnieku un apmeklētāju uz vēsturisko kauju rekonstrukcijām, spēka struktūru parādi, senlietu gadatirgu un citām aktivitātēm. Pasākumā piedalījās

Kā labāk nokārtot vēstures eksāmenu? Kāpēc vispār jāmācās vēsture? Kā mēs dzīvotu un kādā valodā runātu, ja Latvija nepastāvētu kā neatkarīga valsts? Skolotājiem nāk palīgā projekts „Latvijas un Igaunijas kopīgā Militārā Mantojuma tūrisma produkts”, aicinot klases ekskursijās uz vietām, kurās risinājušies svarīgi vēstures notikumi. Ko piedāvā militārā mantojuma tūrisms Ikviens ir aicināts iepazīt vietas, kurās

2022.gada vasaras pilnbriedā ceļotājiem tiek piedāvāts aizraujošs maršruts pa militārā mantojuma vietām Igaunijā un Latvijā. Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem projekta “Militārais mantojums” ietvaros apkopojis informāciju par muzejiem, nocietinājumiem, militāro aprīkojumu, takām, bunkuriem, cīņu vietām, militārām pilsētām, infrastruktūru, un piemiņas vietām un izveidojis Militārā mantojuma tūrisma CEĻVEDI un karti. “Projekta “Militārais mantojums” ietvaros kopā

Kurzemes plānošanas reģions kā EstLat-156 projekta “Militārais mantojums” partneris 21.jūnijā Cēsīs, Pils laukumā piedalījās diskusiju forumā par Militāro Mantojumu Latvijā un Igaunijā. Diskusiju foruma laikā Latvijas un Igaunijas vēstures un tūrisma speciālisti diskutēja par Militārā mantojuma interpretāciju mūsdienās un izglītībā. Diskusijās piedalījās eksperti no Latvijas un Igaunijas, ar zināšanām un pieredzi vēstures tūrisma produktu attīstībā.

21.jūnijā Cēsīs, Pils laukumā norisināsies diskusiju forums par Militāro Mantojumu Latvijā un Igaunijā. Diskusiju foruma laikā Latvijas un Igaunijas vēstures un tūrisma speciālisti diskutēs par Militārā mantojuma interpretāciju mūsdienās un izglītībā. Diskusijās piedalīsies eksperti no Latvijas un Igaunijas, ar zināšanām un pieredzi vēstures tūrisma produktu attīstībā. Pasākuma laikā diskutēsim un atbildēsim uz jautājumiem: vai militāro

Karostas glābšanas biedrības vārdā aicinām Jūs uz “KAROSTAS FESTIVĀLU 2022, kad maskas krīt” šo piektdien, 10.jūnijā,Karostas ūdenstornī, Atmodas bulvārī 21 un Karostas arsenālā, sestdien, 11.jūnijā, Karostas cietumā un svētdien, 12 jūnijā, Redanā. Noskaties uzaicinājuma video:  . Pasākuma programma Karostas arsenāla atrašanās vieta: https://goo.gl/maps/t22GZwS7HTLeYRVq5 Plašāka informācija par Karostas festivālu: https://karostascietums.lv/karostas-festivals-2022/ https://www.facebook.com/hashtag/karostasfestiv%C4%81ls2022 https://www.instagram.com/karostascietums/ Karostas festivālu rīko Karostas glābšanas biedrība ar Liepājas pilsētas

No šī gada 9. līdz 14.maijam projekta “Militārais mantojums” projekta vadītāja Jana Kalve kopā ar vēl astoņiem Kurzemes reģiona militārā mantojuma objektu un organizāciju pārstāvjiem devās projekta ESTLAT156 “Militārais mantojums” pieredzes apmaiņas vizītē uz Lietuvu un Poliju. Kopumā vizītē piedalījās 37 projekta partneri un militārā mantojuma tūrisma produkta veidotāji no Latvijas un Igaunijas, kā arī

Š.g. 3.maijā Kurzemes plānošanas reģions  kā EstLat-156 projekta “Militārais mantojums” partneris piedalījās “Lauku ceļotājs” un Rīgas Plānošanas Reģionu rīkotajā “Militārā mantojuma” pasākumā Latvijas Okupācijas muzejā, kur dienas pirmajā pusē varējām ieskatīties vēl neatklātajās muzeja telpās un uzzināt par turpmākajiem darbības plāniem kopā ar muzeja direktori Solvitu Vību, pēc kā sekoja Asnātes Ziemeles un Jura Smaļinska