14.jūnijā notika Kurzemes plānošanas reģiona seminārs “Izglītība un darba tirgus Kurzemes izaugsmei”. Tajā pulcējās Kurzemes pašvaldību izglītības speciālisti, vispārējās, profesionālās, augstākās un pieaugušo izglītības iestāžu pārstāvji, karjeras konsultanti un uzņēmēji ar mērķi pārrunāt situāciju izglītībā saistībā ar darba tirgus izaicinājumiem un veidot projektu idejas nākošajam plānošanas periodam.
Fokusā produktivitāte
Viens no Nacionālās attīstības plāna 2021 – 2027 stratēģiskajiem mērķiem ir produktivitāte. Kā ziņoja Normunds Ozols no Ekonomikas ministrijas, kopumā Latvijā vērojama ekonomiskā izaugsme – pieaug iekšzemes kopprodukts un mazinās bezdarba līmenis. Kurzemē ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita kritumu pavada straujš darba algas pieaugums. Taču vienlaikus Latvija nesasniedz ES valstu vidējo līmeni produktivitātes ziņā. Algu pieaugumam neseko darba ražīguma pieaugums. Situāciju pasliktina darbaspēka trūkums. Visspēcīgāk darbaspēka nepietiekamību izjūt apstrādes rūpniecība. Rezultātā darbā tiek pieņemti strādnieki ar neatbilstošu kvalifikāciju vai bez tās, un tas ietekmē veikto darbu kvalitāti. Darbaspēka rezerves turpina deldēt demogrāfiskie procesi. Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm 2035.gadā 26% Latvijas iedzīvotāju būs pensijas vecumā. Strādājošo ar pamatizglītību darba tirgū vajadzēs uz pusi mazāk nekā tagad. Mazināsies pieprasījums pēc strādājošajiem ar vidējo vispārējo izglītību, bet pieaugs – pēc speciālistiem ar augstāko. Šobrīd joprojām 2/5 jauniešu, kuri nonāk darba tirgū, ir vidējā vispārējā vai pamatizglītība. Situācija ar kvalificētu darbinieku trūkumu liek meklēt jaunus resursus produktivitātes kāpināšanai. Viens no nozīmīgākajiem ir digitalizācija.
Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa iesaistījās seminārā tiešsaistē. Viņa secināja, ka tehnoloģijas attīstās straujāk nekā Latvijas sabiedrības e-prasmes. Pasaules Ekonomikas forums 2018 ir prognozējis izmaiņas darbam nepieciešamo prasmju struktūrā, un tehnoloģiju prasmju īpatsvars arvien pieaugs. LIKTA ir veikusi uzņēmēju aptauju, kurā nozaru eksperti digitalizācijas ietekmi uz uzņēmumu attīstību vērtē kā ļoti svarīgu. “Digitalizācija mūs ļoti ietekmēs”, – tā domā puse aptaujāto uzņēmēju, savukārt pārliecināti, ka digitalizācija viņus neietekmēs, ir vien 8%. aptaujā secināts, ka Latvijas uzņēmumi ir digitālā ceļa sākumposmā, jo ½ uzņēmumu iztiek ar dažiem IT pamatrisinājumiem, bet pilnīgu digitālo transformāciju ir veikuši 8% uzņēmumu. Kā šķēršļus digitālajai attīstībai 37% min zināšanu trūkumu par digitalizāciju, bet 31% – izglītota personāla trūkumu. Lai veicinātu uzņēmumu digitālo attīstību, nepieciešama sabiedrības izglītošana – to uzsver 47% aptaujāto uzņēmēju, kā arī valsts institūciju amatpersonu izglītošana – viedokli pauž 31% respondentu.
Izglītības un darba tirgus sazobe
Situāciju metālapstrādes jomā raksturoja Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Nozarei ir augsti attīstības rādītāji – strauji pieaug pievienotā vērtība, apgrozījums, preču eksports. Tas tiek panākts ar praktiski nemainīgu strādājošo skaitu, kas liecina par augstu produktivitātes potenciālu nozarē. 2019.gadā veiktajā MASOC pētījumā kā galvenā nozares attīstību kavējošā problēma parādās kvalificēta darbaspēka trūkums. To savās atbildēs ir norādījuši 72% aptaujas dalībnieku. Nozarei šogad papildus nepieciešami 270 inženieri, 184 konstruktori – tehnologi, 1077 metinātāji, 867 CNC darbgaldu iestatītāji un daudzi citi speciālisti. Rantiņa kungs uzsvēra nepieciešamību gatavot profesijai jau no mazotnes. Viņš atzīmēja, ka pēc pamatskolas jaunieši nāk uz profesionālo izglītību bez pamatprasmēm. Bet ir jāprot uzņemties atbildību par veicamo dabu, jāprot iedziļināties un mācīties. Tam vajadzīga griba un piepūle, tāpēc nākotnes profesija bieži tiek izvēlēta pēc mazāko grūtību principa. Asociācija daudz dara, lai iepazīstinātu skolu audzēkņus ar nozares profesijām un ieinteresētu tās apgūt. Viena no aktivitātēm ir tehnobuss, kurš, aprīkots ar modernāko tehniku, brauc uz Latvijas skolām. Vērojot agregātu darbību un izmēģinot ar tiem darboties patstāvīgi, ar metālapstrādes nozares iespējām ir iepazinušies vairāk nekā 20 tūkstoši skolēnu.
Liepājas Universitātes rektore Dace Markus uzsvēra, ka šodien centrālais vārds ir koleģiāla sadarbība. Reģionalitātes jēdziens augstākajā izglītībā ir paplašinājies ar ārzemju partneriem, ārzemju studentiem, kopīgām publikācijām, projektiem, studiju programmām sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām un uzņēmumiem. Neskatoties uz to, Liepājas Universitāte par primārām uzskata Kurzemes reģiona vajadzības. Rektore atzina, ka skolēni neizvēlas pietiekami daudz inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju studijas, kaut arī universitāte šīs programmas piedāvā. Nopietna problēma ir pieaugušais skolotāju trūkums. Tāpēc jau tagad atsevišķas pašvaldības ir gatavas maksāt stipendijas, ja students piekristu pēc studijām strādāt stipendijas devēja novadā. Izaicinājums augstskolu docētājiem ir topošo skolotāju programmu izveide atbilstoši jaunajam mācību saturam. Cik veiksmīgi tas tiks atrisināts – no tā lielā mērā būs atkarīga skolēnu gatavība pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.
Plašā sadarbības tīklā darbojas arī reģiona profesionālās izglītības iestādes. No skatu punkta “starp skolu un darba tirgu” ar savu viedokli dalījās Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma direktore Dace Cine. Profesionālās izglītības iestādes uzdevums ir panākt, ka visi audzēkņi, kuri iestājušies un mācījušies skolā, spēj iekļauties darba tirgū. Taču daudzi profesijas apguvi uzsāk uz ilūziju pamata ar maldīgu priekšstatu par vieglu mācību procesu. Tādēļ rezultātus var panākt tikai ar sistēmisku darbu, veidojot specifisku aktivitāšu kompleksus motivētiem un “nejauši atnākušiem” audzēkņiem. Kā galvenos izaicinājumus pieaugušo izglītībā direktore minēja pagastu pārvalžu ieinteresētību iedzīvotāju mūžizglītībā, informāciju par iespējām, cilvēku neizpratni par sagaidāmo mūžizglītības programmas apguves rezultātu un sabiedrības nepietiekamo izpratni par mūžizglītības nepieciešamību. Savu runu viņa noslēdz ar vārdiem: – Sistēmiska pieeja cilvēkresuriem reģionā ir kā rudzu druva- viens pats sējējs vai arājs ražu neiegūs….
To apstiprināja arī Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktores Valentīnas Maido uzstāšanās. Tehnoloģijas, kas ir jauna izglītības joma jaunajā standartā, šai skolā ienākušas jau vairāk kā pirms desmit gadiem. Tai laikā direktore risināja jautājumu par skolas saglabāšanu. Skola proletāriešu rajonā nevarēja lepoties ar lielu skolēnu skaitu un augstiem mācību sasniegumiem. Vadības komanda izstrādāja un aizstāvēja pašvaldībā tehnoloģiskā novirziena vidējās izglītības programmu. Tajā sadarbībā ar augstskolas pasniedzējiem tika iekļauti inženierzinātņu priekšmeti, skolēni paralēli apguva metināšanas kursu. Taču skolēnu skaits turpināja kristies. Direktore neatzina neveiksmi. Viņa saprata, ka vidusskolā ir jau par vēlu pievērst tehnoloģijām, un jāsāk ir no paša sākuma. Tam sekoja skolas statusa maiņa no ģimnāzijas uz vidusskolu un tehnoloģiju satura ieviešana mācību priekšmetos ar 1.klasi. Ne tikai mācību stundās, bet arī ārpusstundu darbā un pulciņos, mērķtiecīgi iesaistot inovācijā visu skolas pedagogu kolektīvu. Rezultātā skola ir tapusi par ļoti modernu un pieprasītu.
Situāciju reģionā apkopoja KPR izglītības eksperte Ingrīda Muraškovska. Viņa norādīja, ka pēc provizoriskiem datiem vairums reģiona pašvaldību plāno vidusskolas posmā piedāvāt vidusskolu programmas. Un tikai četras pašvaldības ir iecerējušas īstenot tehnoloģiju programmas. No reģiona attīstības viedokļa gan vidusskolas posmā, gan profesionālajā izglītībā būtu jāorientējas uz speciālistu sagatavošanu, kuri spēj radīt augstu pievienoto vērtību.
Semināra otrajā daļā dalībnieki turpināja diskusiju darba grupās. Katra grupa strādāja ar vienu no Prasmju stratēģijas prioritātēm, spriežot, ko var darīt pašu spēkiem, izvēršot intensīvāku sadarbību starp iesaistītajām pusēm. Grupu piedāvātās idejas plānots iekļaut Kurzemes plānošanas reģiona stratēģiskās attīstības plānā 2021. – 2027.gadam.
Semināra prezentācijas pieejamas: https://www.kurzemesregions.lv/darbibas-nozares/izglitiba/noderiga-informacija/
Informāciju sagatavoja Ingrīda Muraškovska, Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte
