Foto: Inga Ozola/LR

Ģimenes cilvēks un tēvs četriem bērniem – liepājnieks Armands Džeriņš nesen izveidojis pats savu metālapstrādes uzņēmumu SIA „Armsol Metāls”. Viņš ir viens no liepājniekiem, kurš pēc 13 gadu dzīves un darba Īrijā atgriezies Latvijā, kur uzsācis savu uzņēmējdarbību.  Visgrūtāk Latvijā jaunajam uzņēmējam šķiet pielāgošanās birokrātijas un nodokļu slogam, kā arī sabiedrības nospiedošajam pesimismam.

Armands Džeriņš ir SIA „Armsol Metāls” uzņēmuma vadītājs un īpašnieks. Viņš ir savas uzņēmējdarbības ceļa sākumā, jo metālapstrādes firma darbojas tikai dažus mēnešus. Pirms tikšanās ar Latvijas Radio strādājis garas darba stundas, lai tikai pabeigtu pasūtījumu.

Pats dara visu, metina un veic citus darbus ar lielu precizitāti, ko pieprasa metālapstrāde.

Vislielāko pieredzi viņš ieguvis, tieši strādājot Īrijā, uz kurieni sākumā aizbraucis ciemos pie draugiem, bet tur palicis 13 gadus.

„Sāku strādāt metālapstrādē. Tas bija neliels ģimenes uzņēmums. Viņi mūs ļoti labi uzņēma. Biju sākumā parasts metālapstrādes darbinieks – metinātājs. Pēc astoņiem, desmit gadiem es jau kļuvu par uzņēmuma vadītāju, vadītāja labo roku. 2005. gadā jau bija tā, ka iebraucēji varēja dabūt tikai tos darbus, ko vietēji negribēja darīt, bet jā, es no strādnieka kļuvu par brigadieri, ceha vadītāju utt.,” stāsta Armands.

Kaut arī pats mācījies par kārtībnieku Cīravā, policista profesijā Armands nav strādājis, par dzīves profesionālo kaislību kļuva metālapstrāde. Arī atgriežoties Latvijā, darbu meklējis šādā uzņēmumā.

„Atbraucām atpakaļ uz Latviju.  Pēc dažiem mēnešiem sāku savā profesijā meklēt darbu. Zināju, ka ar savu CV darbu atradīšu. Sāku strādāt „RT Metāls”, kas ir liels un labs uzņēmums,” stāsta Armands.

Dāņu uzņēmums Armandam Džeriņam kļuva par nākamo pakāpienu, lai uzsāktu veidot pats savu uzņēmumu.

„Es vienmēr zināju, ka agri vai vēlu izveidošu savu firmu. Pēc pusotra gada es sapratu – darām tagad, tagad! “Armsol”  – ir apvienots mans vārds un sieviņas Solvitas vārds. Viņa mani vienmēr ir ļoti atbalstījusi,” atklāj Armands.

Startam Armands Džeriņš piesaistīja Eiropas Savienības finansējumu, ieguldot arī savus līdzekļus.

„Bija programma, kurā piedalījos, tur bija daudz konkursantu. Cilvēki, kuri izvērtēja, domāja, ka man varētu izdoties,” atceras Armands.

Darīt nav grūti, grūti ir tikt galā ar birokrātiju – saka uzņēmējs. Labi, ka palīdzot grāmatvede. Latvijā viņu drīzāk uztrauc kvalificēta darbaspēka trūkums un nodokļu politika.

„Te ir diezgan liels slogs jaunajiem uzņēmējiem.  Īrijā man ir pieredze, ka valsts ir ļoti pretimnākoša. Divus gadus cilvēkus liek mierā. Kad tu atsperies, vari sākt maksāt nodokļus, bet mums Latvijā no pirmās dienas [prasa maksāt nodokļus] par pilnu programmu,” salīdzina Armands.

“Es uzskatu, ka gadu kā minimums ir jābūt vismaz nodokļu atvieglojumiem. Kad cilvēks ir atspēries, Valsts ieņēmumu dienests redz, ka cilvēks ir spējīgs maksāt nodokļus, tad arī maksājam,” spriež uzņēmējs.

Gala lēmums par atgriešanos Latvijā tika pieņemts brīdī, kad vienam no bērniem palika 12 gadi, tad pienāk laiks, kad Īrijā jāmaina skola. Armands saka, ka tieši tas kļuva pa atskaites punktu – tagad vai nekad.

Raksts pārpublicēts no sabiedrisko mediju portāla www.lsm.lv: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/armands-pamet-vaditaja-amatu-irija-un-liepaja-dibina-savu-metalapstrades-firmu.a348042/