Teritorija:
16,054 tūkst. km²

Iedzīvotāju skaits:
280,4 tūkst. (CSP uz 01.01.2021.)

Novadi:
Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads, Saldus novads, Talsu novads, Tukuma novads, Ventspils novads.

Valstspilsētas:
Liepāja un Ventspils.

Pilsētas:
Aizpute, Brocēni, Durbe, Grobiņa, Kandava, Kuldīga, Pāvilosta, Piltene, Priekule, Sabile, Saldus, Skrunda, Stende, Talsi, Tukums, Valdemārpils.

Apdzīvotības blīvums uz km^2:
17,5 cilv./ km² (Aprēķins pēc CSP datiem uz 01.01.2021.)

Laukos dzīvo:
29,7% (Aprēķins pēc CSP datiem uz 01.01.2021.) 

Iedzīvotāji darbspējas vecumā:
61,2% (CSP uz 01.01.2021.)

Nodarbinātības līmenis:
63,2% (15 -74 g.) (CSP dati par Kurzemes reģionu uz 01.01.2020.)

Bezdarba līmenis:
7,4% (15 -74 g.) (CSP dati par Kurzemes reģionu uz 01.01.2020.)

Etniskais sastāvs:
79% latvieši, 12,3% krievi, 8,7% pārējās tautības (CSP dati uz 01.01.2021.)

Kurzemes reģionam ir valstī garākā jūras robeža –365 km gara jūras piekraste – pludmale, stāvkrasti, kāpas, piekrastes ciemi un pilsētas, liela dabas un kultūrainavu daudzveidība. Dienvidos reģions robežojas ar Lietuvas kultūrvēsturisko novadu Žemaitiju, austrumos ar Zemgales un Rīgas reģioniem, bet Kurzemes tālākais ziemeļu punkts ir Kolkas rags, kas ietilpst Slīteres Nacionālajā parkā.

Kurzemes reģiona apdzīvojuma struktūras pamatā ir vēsturiski veidojies pilsētu tīkls, ko veido 18 pilsētas. Kurzemes apdzīvoto vietu tīklā ir vairāk nekā 15 000 apdzīvotu vietu. Vairāk nekā 90% no visām Kurzemes apdzīvotajām vietām ir viensētas. Ciemu kopskaits ir aptuveni 400, ietverot arī sezonāli apdzīvotus ciemus.

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2021. gada jūlijā Kurzemes reģionā tika izveidotas 8 pašvaldības – divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils, un 6 novadi – Dienvidkurzemes (apvieno bijušos Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadus), Kuldīgas (apvieno bijušos Alsungas, Kuldīgas un Skrundas novadus), Saldus (apvieno bijušos Brocēnu un Saldus novadus), Talsu (apvieno bijušos Dundagas, Mērsraga, Rojas un Talsu novadus) un Tukuma (iepriekš ietilpa Rīgas plānošanas reģionā, bet pieņēma lēmumu pievienoties Kurzemes plānošanas reģionam, šobrīd apvieno bijušos Engures, Jaunpils, Kandavas un Tukuma novadus) un Ventspils novads.

Kurzemes reģions aizņem 24,85% no Latvijas teritorijas platības. Reģionā lielākais ir Dienvidkurzemes novads, kas aizņem 22% no reģiona kopplatības, un tam seko Talsu, Kuldīgas un Ventspils novads. Lielākais iedzīvotāju skaits Kurzemes reģionā koncentrējies Liepājas, Ventspils, Saldus, Kuldīgas, Talsu un Tukuma pilsētās un to tuvākajā apkārtnē, kur ekonomiskā aktivitāte ir visaugstākā.

Vislielākais rūpniecības nozares uzņēmumu īpatsvars izvietojies Liepājas un Ventspils pilsētās un to piepilsētu teritorijās. Taču nozīmīgi rūpniecības uzņēmumi izvietoti arī Brocēnos, Tukuma un Saldus pilsētās un tām piegulošajās teritorijās.

Kurzemes reģiona nozīmīgās vērtības ir:

• kultūras mantojums un tradīcijas – suiti, lībieši, kā arī senie etnogrāfiskie novadi – Rucava, Nīca, Bārta, Alsunga;
• reģions ir bagāts ar nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem areāliem un unikāliem arhitektūras un mākslas pieminekļiem;
• bagātīgi un labas kvalitātes ūdens un zemes resursi;
• daudzveidīgas un augstvērtīgas ainavas piekrastē un iekšzemē (kāpas, stāvkrasti, lagūnu ezeri, upju ielejas, senie ciemi u.c.);
• Liepājas un Ventspils ostas, un mazās ostas – Pāvilosta, Roja, Mērsrags, Engure;
• atjaunojamie energoresursi – vējš, jūras viļņi, saule, biomasa, termālie ūdeņi.

Kurzemes loma starptautiskā telpā ir balstīta uz piemērotu infrastruktūru visu transporta veidu (jūras, sauszemes, dzelzceļa un gaisa transports) izmantošanai. Transporta un tranzīta sistēmas pamatu Latvijā veido austrumu – rietumu multimodālais tranzīta koridors, kā viens no galapunktiem ir Kurzemes ostas. Tajā ietilpst divas starptautiskās ostas, četras mazās ostas, maģistrālie naftas cauruļvadi, valsts stratēģiskas nozīmes dzelzceļa un autoceļu līnijas, kas Ventspils un Liepājas ostas savieno ar Rīgu, kā arī lidostas Liepājā, Ventspilī un pie Tukuma.

Reģions īsteno dažādus pārrobežu sadarbības projektus ar partneriem no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un citām Baltijas jūras reģiona valstīm. Nozīmīgākās sadarbības jomas ir vides aizsardzība, tūrisma attīstība, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, sociālā joma, jūras piekrastes aizsardzības jautājumi un ekonomiskā potenciāla celšana, pašvaldību kapacitātes stiprināšana. Projektu īstenošana notiek sadarbībā ar reģiona pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, komersantiem.

Kurzemes piekrastes teritorijām ir Baltijas jūras baseina un Eiropas nozīme kā neskartas dabas teritorijām, savukārt šo teritoriju apdzīvotajās vietās ir senas zvejniecības tradīcijas. Kurzemes reģionā atrodas vairāk nekā 200 ezeru un upju. Reģiona ziemeļos atrodas arī Slīteres Nacionālais parks, savukārt Ķemeru nacionālā parka teritorija tiek dalīta ar Rīgas un Zemgales reģionu.

Izcilas dabas un ainaviskās vērtības atrodamas dabas parkos – Talsu pauguraine, Abavas senleja, Riežupe, Embūtes pauguraine, Engures ezers, Pape, Bernāti un citos, kas ir arī ceļotāju iecienīti galamērķi.

Reģions ir bagāts ar nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem areāliem un unikāliem arhitektūras un mākslas pieminekļiem. Reģionu raksturo arī senie etnogrāfiskie novadi (Bārta, Nīca, Rucava, Alsunga un citi), kuru bagātīgais nemateriālais kultūras mantojums ir pazīstams un novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. 2009. gadā UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā tika iekļauta Suitu kultūrtelpa. 2011. gada sākumā arī nominācijas „Grobiņas arheoloģiskais ansamblis” un „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā”  tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.   UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominēts Grobiņas arheoloģiskais ansamblis un Kuldīga, attiecīgi 2020. un 2021. gadā.

Nozīmīgākie tūrisma galamērķi Kurzemē ir Abavas senleja, daudzveidīgā jūras piekraste, Kolkas rags, Usmas ezers, Ventspils un Liepājas pilsētas, Ventas rumba un Kuldīgas vecpilsēta.

Kurzemes reģionā saglabājušās gan teritorijas ar izcilu sugu, biotopu un ainavu daudzveidību, gan teritorijas ar augstu estētisko, ekoloģisko un kultūrvēsturisko vērtību, un šīs vērtības ir priekšnoteikums reģiona ekonomikas attīstībai.

Kurzemes reģions un citi reģioni Latvijā

Video par Kurzemes reģionu (izstrādāts 2019.gadā)