No 10. – 14. februārim Kurzemes pieaugušo izglītotāji piedalījās mācību sesijā Šauļos. Tā bija otrā Erasmus + projekta “Uzņēmības gara veicināšana ģimenēm ” (Nr. 2019-1-LV01-KA204-060435) aktivitāte. Uzņemošais partneris, Ziemeļlietuvas koledža, bija sagatavojis sesijas programmu ar uzņēmumu un mācību iestāžu apmeklējumu, diskusijām un dalībnieku praktisko darbību. Piecas dienas bija iespaidiem, idejām un noderīgām zināšanām bagātas. Dalība sesijā sniedza vērtīgu ieguldījumu pieaugušo izglītotāju kompetenču attīstībai, praktizējot angļu valodu, pārņemot kaimiņu pieredzi un stiprinot savu uzņēmību.
Lietuvā redzējām vairākus pārliecinošus uzņēmības piemērus. Viens no tiem – uzņēmums “Valerijonas” ar unikālu biznesa koncepciju. Restaurējot Šauļu senāko aptieku, uzņēmuma saimniece to apaudzējusi ar papildus piedāvājumiem. “Valerijonas” piedāvā pašu gatavotu dabīgo kosmētiku. Tai pat ēkā ir veģetārā kafejnīca ar veselīgiem ēdieniem un gardiem saldumiem. “Valerijonas” uzskata, ka labāko rezultātu sabiedrības veselībai var sasniegt, ja cilvēki apgūst prasmes pašiem par sevi parūpēties. Tādēļ piedāvājumā ir arī izglītojošas meistarklases. Pusotru stundu garā nodarbībā “Valerijonas” speciālisti iepazīstina meistarklašu dalībnieces ar dabīgo eļļu veidiem un īpašībām. Tam seko praktiskais darbs, kura rezultātā katra ir izgatavojusi sev krēmu, kuru pēc tam var paņemt līdzi. Tas viss par 10 eiro. Meistarklašu tēmas ir dažādas, tās ir kupli apmeklētas, un ģimenes mātes labprāt palutina sevi smaržu un garšu valstībā, apgūstot jaunas prasmes.
Uzņēmība darīt pašam, negaidot gatavus risinājumus, tiek ieaudzināta jauniešu vecumā. Šauļu profesionāli tehniskā skola gatavo speciālistus dažādās jomās. Taču uzsākt profesionālo darbību viņiem piedāvā, negaidot diploma saņemšanu par kvalifikāciju. Tehnikumā ir mācību uzņēmums, kurš veic reālus poligrāfijas pasūtījumus, piedāvā šuvēja, friziera, kosmetologa un citus pakalpojumus. Par krietni zemāku samaksu nekā profesionālajos salonos. Kāda audzēkne pastāsta, ka atnākusi uz šo skolu, lai iemācītos šūt pati priekš sevis. Jo gatavu apģērbu viņai grūti piemeklēt. Sākusi šūt sev, pēc tam radiem un draugiem, un nu jau izveidojies krietns pasūtītāju loks. Pie gaiteņa sienām apbrīnojam oriģinālas fotogrāfijas. Arī tie ir audzēkņu darbi. Pirmā kursa audzēkne stāsta par savu biznesu. Vispirms ievietojusi savus darbus feisbukā, tad saņēmusi labas atsauksmes un pēc tam jau pasūtījumus. Viņa ir specializējusies uz lietišķajiem un bērnu foto un aktīvi plāno sava biznesa attīstību. Projekta dalībnieces ir sajūsmā – mums tiek piedāvāta foto sesija, palīdzot izvēlēties piemērotākās pozas un rakursus. Saņemam brīnumskaistas bildes.
Citā tehnikuma filiālē mūs pieliek pie darba. Esam sadalīti trīs grupās, un katari ir jāizcep seši keksiņi. Šķiet, ka nieks, bet viegli nav. Ir jāatrod recepte internetā, jāaprēķina pašizmaksa, iekļaujot elektrības un karstā ūdens izmaksas, un tad arī jāgatavo. Tērpušies bahilās, priekšautos un cepurēs, meklējam vajadzīgos produktus, jaucam, blenderējam un cepam. Un vēl neaizmirst nodekorēt. Tehnikuma žūrija degustē mūsu ražojumus. Uzvar, protams, visi. Dodamies prom no tehnikuma ne vien ar keksu turziņu, bet arī ar kopveselā darba apziņu. Kulinārajā biznesā nepietiek ar prasmi cept vien, tajā uztura kvalitāte ir jāsabalansē ar estētisko un ekonomisko aspektiem.
Arī biznesa centrā “Spiečius” mums jādarbojas patstāvīgi. Pēc neilgas ievadlekcijas Latvijas un Maķedonijas delegācijām ir jāizveido katrai savs biznesa modelis un jāprezentē. Jūtamies kā komanda, kopīgi top laba ideja. Un arī noprezentējam to radoši – teatralizētā veidā. Pārrunājot iespaidus, esam sapratušas, ka uzņēmībai nemaz nevajag tik daudz – skaidru mērķi un vēlēšanos sasniegt rezultātus. To var mācīt katrā priekšmetā un praktizēt katrā mājsaimniecībā. Jautāta par to, vai biznesa centrs piedāvā saviem dalībniekiem uzņēmības veicināšanu ne vien biznesā, bet arī sadzīvē, ģimenē, “Spiečius” vadītāja atbild: – Jā, protams. Mums ir svarīgi, lai cilvēks kļūtu vērtīgāks.
Mūsu Lietuvas partneri, Ziemeļlietuvas koledža, stāsta arī par savu pieredzi. Viņiem ļoti pieprasīta ir ģimeņu programma. To finansē valsts, un uz dalību programmā var pieteikties jebkura ģimene. Tā ir iespēja saņemt psihologa konsultāciju un apmeklēt dažādus kursus: par ģimenes budžetu, bērnu izglītošanu, attiecību jautājumiem un citus. It kā nav tiešas saistības ar uzņēmību. Un tomēr. Neatstāt lietas pašplūsmā, bet censties tās labāk izprast un sakārtot – tā ir atbildības uzņemšanās par savu dzīvi. Uzņēmības gars attīstās, darot pašam. Un panākumu apziņa tam ir labākais stimuls. Kaut vai sākot no mazumiņa. Pārrunājam, cik labi būtu arī Latvijā izveidot šādu ģimeņu programmu.
Sesija Lietuvā ir noslēgusies. Bet priekšā ir projekta radošais posms – iedzīvināt gūtās idejas savā darba praksē. Tas noteikti izdosies. Jo mājup atgriezāmies ar domu “Mēs taču arī varam!”
Informāciju sagatavoja: Dr.paed. Ingrīda Muraškovska, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas izglītības eksperte
