Aicinām iepazīties ar portāla Latvia.travel stāstu par industriālo mantojumu Kurzemē un citur Latvijā, kas tika apkopots un iedzīvināts kā lielisks galamērķis Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Industriālais mantojums tūrismam” ietvaros. Saite uz raksta oriģinālu portālā: https://www.latvia.travel/lv/raksts/aizraujosi-industriala-mantojuma-objekti

Aizraujoši industriālā mantojuma objekti

Industriālais mantojums ir mūsu kultūras mantojuma daļa, kas stāsta par industriālo tehnoloģiju attīstību, darba metodēm un darba apstākļu izmaiņām un palīdz plašāk izprast sabiedrības attīstību un vēsturi. Industriālā mantojuma tūrisms ir lieliska iespēja iepazīties ar senām industriālajām ēkām, tehniku un tās izmantošanai nepieciešamajām iemaņām. Industriālā mantojuma tūrisms ļauj mums iepazīt dzirnavas, izbijušus dzelzceļus, rūpnīcas, bākas un ūdenstorņus.

Visi industriālā mantojuma objekti gan Latvijā, gan Igaunijā redzami šajā kartē: https://industrialheritage.travel/lv/map! Noteikti ieplāno šīs vietas kā daļu no sava ceļojuma maršruta un iepazīsti mūsu kultūras mantojumu! Uzņem skaistu bildi pie dzirnavām, izstaigā dzelzceļus vai uzkāp ūdenstornī! Šeit daži no industriālajā mantojumā iekļautajiem objektiem:

Kuldīgas Industriālā mantojuma tornis (Adatu fabrika)

Foto: Zygimantas Gedvila

Kuldīgas skaistajā vecpilsētā pie gājēju ielas atrodas kādreizējās Adatu fabrikas ēkas. Tā ir būvēta 1854. gadā un ir visā Krievijas impērijā vienīgā adatu ražošanas rūpnīca.

Tolaik tās nosaukums bija “Meteors”. Adatu fabrika darbojās līdz 1910. gadam, pēc tam ražotni pārcēla uz citām telpām Kuldīgā, iepriekšējās ierīkojot pilsētas slimnīcu. Līdz ar to no pašas adatu fabrikas pāri palicis maz liecību – tikai daži sienu fragmenti. Pārējais ir zudis, veicot ēkas pielāgošanu un pārbūvi. Tagad tornī ir ierīkots Adatu muzejs, kas cauri četriem stāviem iepazīstina ar adatas ietekmi uz cilvēces attīstību – medicīnā, ģeogrāfijā un apģērbu izgatavošanā.

Ventspils Piejūras Brīvdabas muzejs

Foto: Zygimantas Gedvila

Muzejs atrodas Kurzemes rietumos pie Baltijas jūras Ventspils pilsētā. Tā savu nosaukumu ir ieguvusi no Ventas upes, kas plūst cauri pilsētai. Muzejs dibināts 1954. gadā kā Jūras zvejniecības brīvdabas muzejs. Muzeja krājumu veido vairāk nekā 24 000 priekšmetu, kas izvietoti iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijā apmēram četru hektāru platībā. Iekštelpu ekspozīcijā muzeja apmeklētāji var iepazīties ar zvejniecības attīstības galvenajiem posmiem – kā tika zvejotas dažādas zivis, kā būvētas laivas. Piejūras brīvdabas muzejā iemīļota izklaide un reizē izziņas objekts ir mazbānītis, kam izbūvēta 1,4 kilometrus gara Riņķa līnija un 3 kilometrus gara Kalna līnija.

Ķeipenes Kino muzejs

Ķeipenes kino

Ķeipene tiek dēvēta par Latvijas kinovēstures galvaspilsētu. Ķeipenē dzelzceļa stacija tika atvērta 1937. gadā. Tajā bija trīs sliežu ceļi un strupceļš. Tagadējā stacijas ēka uzbūvēta 1950. gadā. Dažus gadus pirms vilcienu kustības pārtraukšanas Ērgļu virziena līnijā stacija tika pārveidota par pieturas punktu un blakus sliežu ceļi nojaukti. Pietura tika slēgta līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu 2009. gadā. Tagad tur izveidota pasaulē vienīgā publiski apskatāmā ekspozīcija, kas veltīta kinomākslas dižgaram, režisoram Sergejam Eizenšteinam.

Enerģētikas muzejs

Foto: ANRIJS POŽARSKIS

Šī ir Latvijas elektroenerģētikas un “Latvenergo” koncerna dokumentārā un industriālā mantojuma vērtība kultūrvidē. Muzeja ekspozīcijas, izstādes un krātuves izvietotas vairākos Latvijai nozīmīgos energoobjektos, taču īpaši jāizceļ daudzveidīgais krājums, kas glabājas Rīgā, Andrejsalā, blakus vēsturiskajai Rīgas pilsētas pirmajai spēkstacijai. Apmeklētāji var iepazīties gan ar fotogrāfa un kino operatora Eduarda Krauca stikla plašu fotonegatīvu kolekcijas oriģināliem par Ķeguma spēkstacijas būvgaitu, gan apskatīt daudzveidīgus elektromontieru darbarīkus – kāpšļus, drošības jostas, ķiveres, dažādas mērierīces, uzskaites aparātus.

Līgatnes Papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis

Līgatne

Atrodas vienā no unikālajām 19. gadsimta beigās celtajām Līgatnes papīrfabrikas koka ēku ciemata mājām. Tas ir Latvijā senākās papīrfabrikas strādnieku ciemats. Papīrfabrikai bija nepieciešami strādnieki, savukārt strādniekiem – vieta, kur dzīvot. Tā radās 200 gadus vecais strādnieku ciemats, kas saglabājis kādreizējo izskatu līdz pat mūsdienām. Pastaiga pa Līgatni izved cauri visiem papīrfabrikas strādnieku dzīves posmiem. Šeit aplūkojamas ēkas, kur savulaik bija slimnīca, skola papīrfabrikas ģimeņu bērniem un dzīvojamās rindu mājas, pie kurām atrodas mazi dārziņi. Viens no strādnieku dzīvokļiem ir atjaunots senajā izskatā.

Piebalgas Porcelāna fabrika

Foto: Sanita Andina

Atrodas senā pienotavas ēkā, un ir vienīgā porcelāna fabrika Latvijā, kur joprojām pēc pasūtījuma izgatavo porcelāna prezentācijas priekšmetus un korporatīvās dāvanas ar firmas vai pasākuma logo. Šeit porcelāns ir māksla un tūrisma objekts, suvenīrs un prezentācijas priekšmets, kā arī materiāls radošām izpausmēm. Apmeklētāji ekskursiju laikā var uzzināt par fabrikas un porcelāna vēsturi, apskatīt klātienē trauku kolekcijas. Darbojas arī apgleznošanas darbnīca, kur var apgleznot dažādus porcelāna traukus ar profesionālām krāsām. Blakus esošajā Vecpiebalgas muižas ēkā iespējams apmeklēt ekspozīcijas telpas, kur izvietoti porcelāna izstrādājumi, trauki, mākslinieku autordarbi un dažādi suvenīri.

Raksts Latvia.travel portālā publicēts arī angļu un krievu valodās: