Interreg Baltijas Jūras reģiona programmas projektā “WaterMan” partneri septembra sākumā tikās Dānijā – Kalundborgā. Tikšanās mērķis bija partneru sanāksme, kuras laikā tika apspriests katra partnera paveiktais, kā arī tika apmeklēts “Kalundborg Symbiosis”, Kalunborgas komunālo pakalpojumu uzņēmums – https://www.symbiosis.dk/en/
Projektā “WaterMan” tiek piesaistīti ārvalstu eksperti ūdens atkārtotas izmantošanas jomā. Viens no tiem ir Preben Thisgaard, Kalundborgas komunālās saimniecības vecākais projektu vadītājs Dānijā (dāņu valodā Kalundborg Forsyning). Tas ir daudzu komunālo pakalpojumu uzņēmums, kur ietilpst septiņi dažādi komunālo pakalpojumu veidi. Piemēram: ūdensapgāde, siltumapgāde, notekūdeņu dzesēšana un attīrīšana.
Bez visas tehniskās informācijas par ūdens attīrīšanu, filtrāciju, pielietojumu, vajadzībām un nākotnes plāniem Kalundborgā tikpat pamācoša ir arī viņu pieeja jautājumu risināšanā un attīstības plānošanā.
Aicinājām Preben Thisgaard uz sarunu, lai iepazītu viņa uzkrāto pieredzi ūdenssaimniecības jomā, pieeju jautājumu risināšanā un Kalundborgas komunālās saimniecības nākotnes plānus. Sarunā noskaidrosim arī Kalundborgas izvēlēto sadarbības modelli ar vietējiem uzņēmumiem, pašvaldībām un iedzīvotājiem.
Kādi ir jūsu pienākumi/atbildība?
Es esmu atbildīgs par mūsu starptautiskajiem projektiem un sadarbību ar “Zini -Kā centriem”. Es strādāju ne tikai viena uzņēmuma komunālo pakalpojumu veida labā, bet visa uzņēmuma labā kā daļa no izpilddirektora personāla.
Kā Jūs esat saistīts ar ūdens apsaimniekošanu savā pilsētā vai ūdens atkārtotas izmantošanas pasākumiem?
Kalundborgas komunālajā dienestā mums ir īpaša ūdens atkārtotas izmantošanas aktivitāte, kur mēs izmantojam ES projektus, lai pilnveidotu un attīstītu mūsu zināšanas šajā jomā, veidotu starptautiskas sadarbības. Pēc šo zināšanu gūšanas mēs sadarbojamies ar vietējiem uzņēmējiem, ražotājiem, lai tos ieinteresētu ūdens atkārtotā izmantošanā. Mēs esam saistīti arī ar iedzīvotājiem tādā ziņā, ka esam atbildīgi par Kalundborgas iedzīvotāju apgādi ar dzeramo ūdeni.
Kāds, Jūsuprāt, ir Jūsu organizācijas lielākais izaicinājums?
Mūsu organizācijas lielākais izaicinājums ir iegūt pietiekami daudz ūdens. Tāpēc, ka mēs esam nozīmīgs piegādātājs rūpniecības uzņēmumiem, kas ir strauji augoši, tāpat kā viņu vajadzības pēc ūdens. Pēdējo gadu laikā rūpniecība ir paplašinājusies un augusi ļoti strauji, un mums tai jāspēj pielāgoties. Tas ir mūsu galvenais izaicinājums.
Vai, Jūsuprāt, Jūsu pilsētas pašvaldība ir pietiekami iesaistījusies plānošanas politikā saistībā ar ūdens atkārtotu izmantošanu?
Jā, es domāju. Mums ar pašvaldību ir diezgan laba sadarbība. Protams, mēs esam zinošāki. Tas ir diezgan dabiski, bet mums ir arī laba, regulārās aktivitātēs balstīta sadarbība gan ar nozari, gan ar pašvaldības administrāciju. Pastāvīgs dialogs ar abām pusēm ir labs sākumpunkts.
Kā radās ideja par šādu izmēģinājuma ieguldījumu?
Mēs jau vairākus gadus bijām meklējuši, kā varētu sadarboties ar dažādiem ES projektiem. Mēs zinām, ka mums būtu nepieciešamas zināšanas par jaunām tehnoloģijām, kas mums uz to brīdi nebija pieejamas, piemēram, par “maģistrālo smadzeņu” tehnoloģijām utt. Tāpēc mēs vairākus gadus esam īpaši sadarbojušies ar Confidence Center Berlin. Tad viņi vērsās pie mums, sakot: “Nu, mums varētu būt projekts, kas varētu jūs ieinteresēt, ar kuru mēs jau nodarbojamies”. Tad mēs vairākus mēnešus sākām dialogu ar viņiem un citiem šī projekta partneriem. Mēs redzējām, kā dažādās projekta idejas varētu saskanēt un ko mēs varētu darīt, lai padarītu šo ES projektu vēl labāku. Mēs arī devām savu ieguldījumu, mēs neesam tikai daļa no projekta, mēs vienmēr vēlējāmies dot savu ieguldījumu projektā un padarīt to vēl interesantāku, lai ES Komisija varētu atbalstīt, šajā gadījumā galīgo projektu programmā Horizont 2020. Es nevaru nosaukt nevienu konkrētu personu. Tas ir process, kas izriet no tehnoloģiskās nepieciešamības, iespējām un dažāda veida kontaktu tīklojuma.
Kāds, Jūsuprāt, ir lielākais izaicinājums līdzīgai iniciatīvai, ko varētu īstenot citviet Eiropā?
Tas nav tehnoloģisks izaicinājums. Drīzāk lielākais izaicinājums varētu būt spēja to izveidot sociāli pieņemamā veidā un risināt dažādu ieinteresēto pušu jautājumus. Mums šeit, Kalundborgā, ir ļoti paveicies, jo mums jau bija izveidojusies sadarbība starp nozari, pašvaldību un mums. Tā ir iedibināta lieta, ka mēs strādājam kopā. Citās valstīs tas var būt nedaudz savādāk, jo ir jāizveido sistēma, lai varētu sadarboties. Mēs jau esam izveidojuši sistēmu un esam pieraduši strādāt kopā. Sadarbība, veidojot jaunu, ilgtspējīgāku nākotni, ir galvenais izaicinājums. Tās nav tehnoloģijas.
Kā Jūs veidojat šo izpratni un kā organizācija iesaistās šajā iniciatīvā? Kā Jūs tos iesaistāt?
Tas ir diezgan vienkārši, jo viņi jau ir iesaistījušies, un mums ir komiteju sanāksmes, kas regulāri notiek konkrētās jomās: ūdens, siltums, kur notiek viedokļu apmaiņa par to, kā katru reizi darīt lietas nedaudz labāk un gudrāk. Tātad, mums tas ir diezgan vienkārši, taču tas nebūt nav tik vienkārši, kā citviet. Es atzīstu, ka, iespējams, viņiem vajadzētu nākt pie mums, jo, kā Jūs zināt, mēs to izveidojām. Viss sākas ar to, ka vadītāji faktiski tikās reizi divos mēnešos pie vakariņu galda. Dažreiz tas var būt vienkāršāks veids, kā radīt iespēju lēmumu pieņēmējiem pasēdēt kopā ar dažādu organizāciju pārstāvjiem un gūt labas idejas. Bet viss sākas ar vēlmi, ar mēģinājumu kaut ko darīt un vēlmi iesaistīties aktivitātēs. Bez šādas vēlmes tas ir bezjēdzīgi.
Kā, Jūsuprāt, pašvaldība spēj veidot izpratni un iesaistīt iedzīvotājus ar ūdens atkārtotu izmantošanu saistītos pasākumos?
Viņiem ir vairākas iespējas, sanāksmes utt., bet šajā gadījumā tas ir diezgan dīvaini. Iedzīvotāju vidū ir vispārēja piekrišana rūpnieciskajai attīstībai, arī tam, ko mēs darām. Viņi domā par uzņēmējdarbības attīstību. Varbūt tas ir tāpēc, ka arī mūsu uzņēmēji ir bijuši diezgan ieinteresēti pilsētas iesaistīšanā, lika visiem saprast, ka rūpniecības attīstība automātiski novedīs pie labākas pilsētas un labākām iespējām iedzīvotājiem. Varbūt arī tāpēc, ka mūsu uzņēmēji ir ļoti ieinteresēti nepiesārņot vidi, viņi strādā kopā ar mums, lai samazinātu piesārņojumu un mazinātu rūpniecības attīstības sekas vai negatīvo ietekmi, lai iedzīvotāji galvenokārt saskatītu rūpniecības attīstības pozitīvos aspektus.
Vai, Jūsuprāt, šāda pieeja, kas ir resursu ziņā efektīva un rentabla, ilgtermiņā dos labumu sabiedrībai un uzņēmumam?
Esmu pilnīgi un absolūti pārliecināts. Mēs to jau redzam. Mēs redzam pastāvīgu darba vietu pieaugumu. Mēs redzam stabilu labklājības pieaugumu šajā reģionā. Kā jau es Jums teicu, mēs redzam izglītības aktivitāšu pieaugumu šajā konkrētajā pilsētā, kas ir liels, liels ieguvums pilsētai, videi, pašvaldībai un vienkāršajiem iedzīvotājiem.
Vai ir kādi ieteikumi citiem, kas vēlētos izmantot Jūsu idejas vai pieeju?
Es parasti saku, ka mums bija vajadzīgi 60 gadi. Lūdzu, neatkārtojiet mūs pārāk daudz šajā ziņa, bet varbūt pārņemiet daļu no šo gadu rezultātiem. Es zinu, ka tas ir mazliet pretrunīgi, bet es saku: sāksim un liksim vadītājiem vai vadītāju vietniekiem tikties katru otro mēnesi, ieturēt vakariņas un lūgt viņiem apspriest kaut ko, ko viņi vēlētos darīt kopā, un izveidot to pēc iespējas vienkāršāk. Dažreiz domāju, kad es dzirdu cilvēkus sakām, kas izveidotā milzīgā sistēmu, datorizētās digitālās dvīņu sistēmas, kas aizņem vairākus gadus tā izstrādē, tās lietotājiem liekas nesaprotama un sveša. Cilvēki jūtas atsvešināti, viņi vēlas dot savu ieguldījumu un viņi var kopīgi izdomāt, kā panākt, lai tā strādātu labāk. Es teiktu – nē – apsēsties kopā katru otro mēnesi, kopīgi pavakariņojat uz izrunājat “Ko Jūs varat, lai padarītu šo kopienu labāku? Ko Jūs varat darītu, lai nopelnītu vairāk naudas saviem uzņēmumiem? Kā mēs to varam darīt videi draudzīgā veidā? Ja Jūs to darīsiet, vakariņas būs bez maksas. Ja Jūs to nedarīsiet, Jums par to būs jāmaksā, labi?”.
Informāciju sagatavoja:
Aija Neilande,
projektu vadītāja,
aija.neilande@kurzemesregions.lv
