Projekta “WaterMan” ietvaros apgūst Vācijas pieredzi lietus ūdeņu apsaimniekošanā

Interreg Baltijas Jūras reģiona programmas projektā “WaterMan” jūnija sākumā devāmies uz Vāciju, Schwainfurti, lai piedalītos partneru sanāksmē, kas tika apvienota arī ar cita projekta rezultātu iepazīšanu lietus ūdeņu jomā.

Pirmo dienu pavadījām Šwainfurtes ūdens attīrīšanas iekārtu stacijā, kas ir viena no modernākajām un jaunākajām Vācijā. Šajā stacijā tiek īstenots projekts ar nosaukumu “NutzWasser”. Pats vārds izdomāts projekta ietvaros un ir kā jaunvārds vācu valodā, kas apzīmēs šādā veidā attīrītu ūdeni.  Ūdens attīrīšanas stacijā tiek ieguldīti ne tikai projekta līdzekļi, bet arī privāto uzņēmēju finansējums, kuri vēlas atbalstīt šo projektu, jo sadārdzinājuma dēļ, lai būtu to iespējams īstenot sākotnēji iecerētajos apmēros. Attīrīto lietus ūdeni plānots izmantot lauksaimniecības zemju laistīšanai, tāpēc teritorijā uzbūvēta liela siltumnīca, kur tiek testēts, vai šeit audzētajos dārzeņos pēc laistīšanas ar stacijā attīrīto ūdeni ir novērojams kāda veida piesārņojums.  Analizētas tiek ne tikai no dārzeņa mīkstās daļas, bet arī miza, kas visbiežāk var saturēt gan vitamīnus, gan arī iespējamās piesārņojuma vielas. Siltumnīca tiek izmantota visu gadu, ziemā to apsildot, un tajā  audzētas melones, sīpoli, kolrābji, tomāti. Papildus tiek testēts, kā labāk katru no dārzeņiem apūdeņot – ar laistīšanas, pilienu vai smidzināšanas metodi. Gan laistīšanas, gan attīrīšanas iekārtas siltumnīcā tiek vadītas attālināti – ar aplikācijas palīdzību – no Minhenes Tehniskās universitātes. Tomēr nepieciešami arī darbinieki uz vietas, kuri nodrošina tādu tehnisku darbu izpildi, kas attālināti nav iespējama, piemēram, papildina ķīmisko elementu krājumus, veic labošanas vai citus nepieciešamus darbus.

Kā pirmie iespējamie šī attīrītā ūdens lietotāji tikuši uzrunāti apkārtējie zemnieki. Pirmā reakcija ne visiem bijusi pozitīva, jo, visticamāk, ka attīrīts ūdens maksās dārgāk, nekā no zemes dzīlēm nākušais. Vācijā pašreiz lauksaimniecības zemju laistīšanai tiek lietots pazemes un upes ūdens, kā lietošanai jāizņem īpaša atļauja. Reinas upes ūdens kvalitātes pētījumi gan liecina, ka tā ķīmiskais sastāvs ir piesārņotāks, nekā savāktais lietus ūdens. Tas tāpēc, ka upē nonāk ne tikai lietus ūdens, bet arī dažādas ķimikālijas, kas radušās dažādu tīšu vai netīšu darbību rezultātā. Analizējot klimata tendences, tai skaitā siltuma rekordus un sausuma periodus, visticamāk, ka lauksaimniecības zemju laistīšanai varētu tikt aizliegta dzeramā ūdens izmantošana, vai tas pat citos reģionos šajā karstajā periodā ir ierobežotā daudzumā, tāpēc ir jāmeklē alternatīvas, un kā viena no tādām var būt uzkrātais un attīrītais lietus ūdens.

Lai arī zinātnieki ir pierādījuši, ka lietus ūdens ir tīrāks, nekā daži no pieejamajiem ūdens resursiem, tomēr no valdības puses notiek vilcināšanās to izmantošanai pārtikas audzēšanā. Lai iedrošinātu iespējamos patērētājus, lēmumu pieņēmējus, attīrīšanas stacijā, tiek vadītas ekskursijas ne tikai šīs jomas speciālistiem, ieinteresētajām personām, bet arī klases ekskursijas bērniem un jauniešiem.

Vēl viens jautājums, kam vēl nav rasta atbilde, ir pārstrādātā un attīrītā lietus ūdens nogāde līdz patērētājam, kādi būtu tā iespējamie piegādes ceļi un cik vēl tas maksātu papildu jau veiktajam attīrīšanas procesam. Tāpēc tiek veikts pētījums, kā laikā tiek apjautāti iespējamie patērētāji, aicinot atbildēt uz jautājumu, vai būtu interese izmantot šāda veida ūdeni un kādam mērķim, kā arī, cik viņi par to būtu gatavi maksāt.  Vairāk par projektu, tā aktivitātēm un rezultātiem varat uzzināt šeit – https://www.nutzwasser.org/public/index.html

Otrajā vizītes dienā ar zināšanām lietus ūdens apsaimniekošanā dalījās “Kompetences Centrs Berlīnes ūdens Kompetences ūdens” (turpmāk tekstā KWB) un Gdaņskas Tehniskā universitāte.

KWB dalījās ar dažādiem maksas un bezmaksas rīkiem, ar ko var modelēt ūdens otrreizējas izmantošanas riskus dažādiem mērķiem. Pat gadījumos, ja tas tiek izmantots tikai pilsētas apzaļumotās daļas laistīšanai, kādi riski pastāv cilvēkiem, vienkārši, tur atrodoties vai ejot blakus laistāmajai teritorijai. Modelēšanas ietvaros tika mēģināts arī  rast atbildes, vai ūdens otrreizēja izmantošana ir vienmēr “zaļa”, kādi procesi tajā tiek iesaistīti no attīrīšanas līdz faktiskajam piegādes brīdim. KWB ieteica, kādas programmas un datubāzes lietot situāciju modelēšanai, kā arī dalījās ar informāciju, kur meklēt dažādus ūdens apsaimniekošanas standartus, tai skaitā ES regulas šajā jomā.

Gdaņskas Tehniskā universitāte dalījās ar informāciju par vienu no saviem līdzšinējiem pētījumiem, kur tika apzinātas Slupskas pilsētas lietus ūdens problēmas un piedāvāti iespējamie risinājumi. Universitāte informēja arī par dažiem tehniskiem risinājumiem lielu lietus gāžu gadījumā, lai novērstu plūdus, kas Slupskas pilsētas pētījuma  prezentācijā netika iekļauti, Piemēram,  viens no risinājumiem aplūstoša stāvlaukuma gadījumā ir – izņemt apmales katru otro posmu, lai ļautu ūdenim aizplūst. Otrs risinājums bija izveidot ūdens dārzus, kuri absorbē lielu ūdens daudzumu.

Vairāk par mūsu uzsākto projektu varat lasīt – https://interreg-baltic.eu/project/waterman/

Katra no karstajām vasarām Kurzemē un Latvijā rada arvien lielāku risku, ka ūdens trūkums var kļūt arī par drīzu Latvijas problēmu, kā tas ir jau mūsu kaimiņzemē Zviedrijā, kas nemaz nešķiet tāds vasaras galamērķis kā Spānija, Kipra un Malta, kur ar ūdens trūkuma problēmu cīnās jau gadiem. Tāpēc turpināsim izglītoties šajā jomā, lai uzkrātu zināšanas, apgūtu citu valstu pieredzi un spētu meklēt un atrast mums piemērotākos risinājumus.

Pieredzes apmaiņas brauciena prezentācijas (angļu valodā):

Informāciju sagatavoja:
Aija Neilande,
projektu vadītāja,
aija.neilande@kurzemesregions.lv