Analizējot medikamentu aktīvo vielu klātbūtni notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas upēs un ūdenstilpēs, pētnieki ir secinājuši, ka daudzviet šīs vielas ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, kas tiek uzskatīta par videi drošu. Lai mazinātu medikamentos esošo farmaceitiski aktīvo vielu (FAV) nonākšanu vidē, nepieciešams ne tikai turpināt izglītot iedzīvotājus par medikamentu atbildīgu lietošanu, nederīgās zāles nododot aptiekās, bet arī valstiskā mērogā īstenot dažādus regulējošus pasākumus, tai skaitā izstrādāt un ieviest vides kvalitātes normatīvus un ūdens kvalitātes standartus attiecībā uz FAV, veicināt labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu FAV ražošanā, izmantošanā (pārvaldībā), savākšanā un pārstrādē, kā arī notekūdeņu attīrīšanā.
Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta “MEDWwater” ietvaros abās valstīs pētīja farmaceitiski aktīvo vielu klātbūtni sešpadsmit notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ūdenstilpēs, kur attīrītie notekūdeņi tiek novadīti. Paraugus analizēja Klaipēdas universitātē, kur secināts, ka Latvijas un Lietuvas vidē visbiežāk nonāk sāpju un iekaisumu remdējošu medikamentu aktīvās vielas, kā ibuprofēns, diklofenaks, paracetamols. Klaipēdas universitātes Jūras pētījumu institūta zinātniskais darbinieks Dr. Sergejs Suzdaļevs norāda: “Zināšanas par to, kādas farmaceitiski aktīvās vielas nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ūdenstilpēs, var palīdzēt veikt mērķtiecīgākus ieguldījumus progresīvās attīrīšanas tehnoloģijās, lai mazinātu šo vielu turpmāku nonākšanu vidē.”
Farmaceitiski aktīvās vielas var nonākt vidē, jo nederīgie medikamenti bieži tiek izmesti kopā ar sadzīves atkritumiem, vai nonāk kanalizācijā gan izmetot nederīgās zāles, gan ar cilvēka vielmaiņas galaproduktiem, savukārt atkritumu poligonu attīrīšanas iekārtas, kā arī komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas šobrīd nav projektētas attīrīšanai no farmaceitiski aktīvajām vielām. Uzlabojot attīrīšanas iekārtu darbu un pielietotās attīrīšanas tehnoloģijas, būtu iespējams mazināt un pat pilnībā ierobežot atsevišķu farmaceitiski aktīvo vielu nonākšanu vidē. Projekta “MEDWwater” ietvaros Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) ir sagatavojis ieteikumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtām drošai farmaceitisko vielu attīrīšanai un monitorējamām farmaceitiskajām vielām. LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Anete Kubliņa uzsver: “Sīkāk aplūkojot “MEDWwater” projektā noteiktās problemātiskās farmaceitiskās vielas, piemēram, ibuprofēnu, diklofenaku, azitromicīnu un amoksicilīnu, var secināt, ka lielāko daļu šo farmaceitisko vielu var attīrīt ar tādām attīrīšanas tehnoloģijām kā aktīvās ogles adsorbcija un ozonēšana. Šīs tehnoloģijas darbojas atšķirīgi dažādos notekūdeņos, tāpēc būtu nepieciešami pilottesti, lai noteiktu vispiemērotākās metodes.”
Šobrīd spēkā esošie nacionālie normatīvie akti komunālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nenosaka ieviest papildus notekūdeņu, vai to dūņu apstrādes metodes farmaceitiski aktīvo vielu attīrīšanai, tāpēc Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece, projekta “MEDWwater” vadītāja Ieva Putna-Nīmane skaidro, ka nepieciešams arī izstrādāt normatīvos aktus, kas noteiktu skaidras prasības farmaceitiski aktīvu vielu apritē un apsaimniekošanā un motivētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatorus ieviest jaunus risinājumus notekūdeņu attīrīšanai no farmaceitiski aktīvām vielām. Viņa arī norāda, ka nepieciešams regulārs farmaceitisko aktīvo vielu monitorings vidē, jo līdz šim lielākā daļa datu Latvijā un Lietuvā ierobežotā daudzumā tiek iegūti dažādu projektu ietvaros. Farmaceitisko vielu nonākšanas vidē samazināšanai būtiska ir arī medikamentu savākšana un apstrāde. Latvijā aptuveni 74% aptieku pieņem nederīgos medikamentus, taču tas nav obligāts pienākums, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt regulējumu, lai skaidri noteiktu dažādu ieinteresēto pušu lomas visos ieviešanas posmos: pienākumu sadalē un finansēšanas mehānismā, kā arī bīstamo atkritumu apstrādē. Lietuvā aptiekām ar likumu ir noteikts pieņemt nederīgos medikamentus, tomēr atsevišķu likuma nepilnību dēļ, dažādu institūciju lomu noteikšanā, aptiekas šobrīd sedz izdevumus par savākto medikamentu iznīcināšanu.
Lai mazinātu farmaceitiski aktīvo vielu nonākšanu vidē, jāturpina Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju izglītošana par nederīgo medikamentu pareizu utilizāciju. Kā norāda Kurzemes plānošanas reģiona projekta “MEDWwater” vadītāja Liena Freimane: “Pētījumu centra SKDS 2021. gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 13 % Latvijas iedzīvotāju nodod nederīgas zāles aptiekās to pareizai utilizācijai. Projekta “MEDWwater” ietvaros īstenojām izglītojošu kampaņu “Dabai Tableti Nevajag”, lai atgādinātu, ka ikvienam zāles jālieto atbildīgi, kā arī jāparūpējas, lai nederīgās zāles nevis nonāktu atkritumos vai kanalizācijā, bet tiktu pareizi utilizētas – aiznesot tās uz kādu no aptiekām, kas tās pieņem. Kampaņas ietvaros ar informatīviem video, infografikām un citiem materiāliem, kā arī publicitātes aktivitātēm aicinājām veidot jaunus, pozitīvus un videi draudzīgākus ieradumus! Aicinu arī turpmāk vismaz reizi pusgadā pārskatīt savu medikamentu skapīti un nederīgās vai vairs nevajadzīgās zāles nogādāt uz aptieku!”
Par projektu “MEDWwater”
Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programmas 2014. – 2020.gadam projekts “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai” (“MEDWwater”, projekta numurs: LLI-527) tiek īstenots no 2021. gada februāra līdz 2023. gada jūnijam ar mērķi – uzlabot farmaceitisko vielu piesārņojuma pārvaldības efektivitāti un stiprināt sadarbību starp valsts institūcijām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoriem. Projektu īsteno tā vadošais partneris Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas Institūts”, sadarbībā ar partneriem no Latvijas un Lietuvas: Kurzemes plānošanas reģionu, Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, Klaipēdas Universitāti, Zāļu valsts aģentūru un Lietuvas veselības ministrijas valsts zāļu kontroles aģentūru.
Projekta ietvaros ir apkopota informācija par medikamentu lietošanas paradumiem Latvijā un Lietuvā, aprēķināta medikamentu slodze pētītajās ūdens attīrīšanas iekārtās, izvērtēta farmaceitisko vielu ietekme uz ūdens vidi (iekļaujot ekotoksicitātes aspektus), sniegts pārskats par eksistējošām stratēģijām, normatīvajiem aktiem, plānošanas dokumentiem par farmaceitiski aktīvo vielu monitoringu, ietekmi uz vidi un iespējamiem slodžu vidē samazināšanas pasākumiem, kā arī veikta Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju izglītošana par medikamentu atbildīgu lietošanu, aicinot nederīgās zāles nodot aptiekās, lai mazinātu to nonākšanu sadzīves atkritumos un kanalizācijā. Projekta kopējais budžets ir nepilni 700 tūkstoši eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 572 tūkstošu eiro apmērā.
Vairāk par projektu: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/vides-aizsardziba/medwater/
Informatīvais ziņojums
Informatīvais ziņojums ir īss apkopojums par projekta rezultātiem un veiktajām aktivitātēm.
Papildu informācijai:
Liena Freimane
Projekta vadītāja
e-pasts: liena.freimane@kurzemesregions.lv
tālrunis: + 371 26306030
Vairāk par projektu: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/vides-aizsardziba/medwater/
Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions un MEDWwater Projekta partneri, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
