Kurzemē un Ziemeļlietuvā kopīgā projektā “Live Lake” šobrīd pievērš pastiprinātu uzmanību ezeru izpētei un apsaimniekošanas uzlabošanai. Pārrobežu sadarbības projektā iesaistījušās Kurzemes pašvaldības, Kurzemes plānošanas reģions un Dabas aizsardzības pārvalde. Projektā plānota gan izpēte, gan reālas darbības, piemēram, ezera niedru pļaušanu. Pļaušana notiek arī vienā no lielākajiem Latvijas ezeriem – Usmas ezerā.

Usmas ezers ir viena no vietām Kurzemē, kur tagad būs iespēja mērķtiecīgi pļaut ezera niedres. Usmas pagasta pārvaldes vadītājs Gendriks Šķesters pastāstīja, ka projektā izdevies iegādāties niedru pļāvēju, laivu un piekabi, lai varētu transportēt.
 

“Plānā mums ir katru gadu izpļaut aptuveni 3 hektārus no ezera platībām. Mums ir izstrādāts niedru apsekošanas projekts. Eksperti ir noteikuši vietas, kur var pļaut un kurās nevar. Pakāpeniski iesim un attīstīsim tās vietas, kas jāizpļauj, lai būtu normāla ezera viļņošanās un attīrīšanās pašam ezeram,” pastāstīja Šķesters.

Kāda šobrīd ir situācija ar ezera aizaugšanu, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte: “Acīm redzams, ka ezers aizaug, tieši seklā ūdens daļa, kas ir visvērtīgākā virknei aizsargājamām augu sugām – retā gludsporu ezerene, viena no retām najadām pie mums ir sastopama ezerā. Tām vajag atvērtās vietas. Tagad, kad ir šis niedru pļāvējs, pļaujot niedres, ko mēs iegūstam? Ja mēs pļaujam vasarā, mēs vājinām niedru sakņu sistēmu, jo mēģina ataugt vēlreiz un nekoncentrē saknē barības vielas nākamgadam. Tas nozīmē, ja regulāri pļaujam, citus gadus nebūs niedru segums tik blīvs. Nopļaujot un izvācot niedres, tās vairs nepūst ūdenī; mēs noņemam slāpekli, kas bagātina ūdeni un veido dūņas un nogulsnes, tad pazūd šīs tīrās smiltis.”

Dace Sāmīte uzsvēra, ka visas ezera niedres nevar izmantot saimnieciskai darbībai, kā tas notiek, piemēram, Papē. Niedru pļāvējus ir pirkušas vairākas Kurzemes pašvaldības.

“Liepājas ezerā vispār katastrofāli vajag. Usmas ezers, kas vietām ir 20 metrus dziļš, ļoti atšķiras no piekrastes ezeriem.

Liepājas, Tosmares un Papes ezers, kas ir lagūnu tipa ezeri, – tie ir sekli un ļoti intensīvi aizaug. Tiem ar laiku ir tendence pārpurvoties,” skaidroja Sāmīte.

Usmas ezera apsaimniekošanas projektā pētīts sadzīves atkritumu piesārņojums. “Tas mums radīja problēmu, ka mums ir diezgan biezs dūņu slānis, līdz ar to ar zemūdens dronu mums neizdevās iegūt ticamus datus. Mēs veiksim tādu eksperimentu kā atkritumu vākšanu Moricsalas un Lielalksnītes salas perimetrā, abas atrodas rezervātā, līdz ar to tur atkritumi netiek ražoti. Tas, kas gada laikā tajās tiek izskalots, iegūts no kaut kurienes (..) – no apmeklētājiem vai sauszemes, vai no ezera gultnes,” pastāstīja Sāmīte.

Lai pētītu procesus Usmas ezerā, projektā uzstādīti arī gruntsūdens līmeņa mērītāji. “Ir dažādi gadi bijuši Usmā. Ir vēl bijuši vēsturiski tādi periodi, ka salu pārrauj ezers un var pat ar laivu pārbraukt pāri, jo applūdusi. Usmas ezera ūdens līmenis vienmēr bijis diskusiju jautājums iedzīvotājiem un pašvaldībai, jo tas ir diezgan mainīgs. Lai saprastu, kādi tur ir apstākļi, mēs veiksim gruntsūdens līmeņa mērījumus,” pastāstīja DAP pārstāve.

Izglītības programmas ietvaros projekta īstenotāji veido īpašu izstādi par dzīvību ezerā un to veidošanos.

“Gan veidošanās process, gan kas ezerā dzīvo – dzīvnieki, augi, zivis, putni. Izstādē viens stends būs par putniem ezerā un ap ezeru, būs iespēja klausīties arī putnu balsis, skatoties uz bildīti. Top arī interesantas interaktīvas koka spēles, ko veido SIA “Domiņa”. Tiek veidotas  divas animācijas filmiņas par ezera veidošanos, ko varēs izmantot arī skolās,” pastāstīja DAP ezeru apsaimniekošanas projekta vadītāja Indra Murziņa.

Plānots, ka izstāde tiks atklāta augustā Slīterē Dabas izglītības centrā, pēc tam ceļos pa visu Kurzemi. Sākotnēji ceļojošā izstāde no Slīteres nonāks Liepājas Dabas mājā.

Autori: Inga Ozola (Latvijas Radio korespondente )

Informācija pārpublicēta no Lsm.lv: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kurzeme-ipasa-projekta-peta-un-censas-uzlabot-ezeru-apsaimniekosanu.a467481/

Par projektu LIVE LAKE:

Projekts “Ezeru pārvaldība un apsaimniekošana Kurzemē un Ziemeļlietuvā” (akronīms – LIVE LAKE, Nr.LLI-449) tiek īstenots Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros no 01.03.2021. – 28.02.2023. Projekta kopējās izmaksas ir 981 750 EUR, projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 834 490 EUR.

Projekta mērķis ir uzlabot ezeru resursu apsaimniekošanu un pārvaldību.

Projekta vadošais partneris ir Kurzemes plānošanas reģions, sadarbībā ar 7 partneriem no Latvijas un Lietuvas. Projekts aptver 8 ezerus un vienu ūdenstilpni Kurzemē, un 3 ezerus Ziemeļlietuvā, vairāk informācijas par projektā iekļautajiem ezeriem: https://latlit.eu/supported-projects/?project=21216.

Vairāk par projektu var uzzināt mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/vides-aizsardziba/live-lake/

Informāciju sagatavoja:

Ligita Kokaine
Projekta vadītāja

e-pasts: ligita.kokaine@kurzemesregions.lv

tālrunis: + 371 26586604